Latviešu fotomākslas pamatlicējs Mārtiņš Buclers reiz teicis: “Bilde, pati mēma būdama, runā visās pasaules valodās bez valodas un padara vēl dzīvāku dzīvo vārdu.” Pēteris Trizna, atrodoties izsūtījumā Sibīrijā, fiksējis caur sava fotoobjektīva prizmu izsūtītos ģimenes locekļus, tuviniekus, likteņa līdzgaitniekus, Sibīrijas sādžas iedzīvotāju ikdienas gaitas. Tā veidojās stāsts par 8 gadus garu dzīves nogriezni, kas izrauts no ierastas dzīves, no dzimtenes un mājām.