LT Stable - шаблон joomla Книги
Trešdiena, 10 Februāris 2016 10:00

Pētnieciskais darbs Maltas vēstures muzejā

Muzeji veiksmīgi spēj sekmēt izpratni par identitāti, piederību konkrētai dzīves vietai vai sabiedrībai. Globālo pārmaiņu laikā muzeji nodrošina tik nozīmīgo saikni starp pagātni un tagadni, ir atspēriena punkts nākotnes veidošanai.

Maltas vēstures muzeja pētnieciskā darba mērķis ir apzināt un pētīt Maltas vēsturisko un kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un nemateriālās liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām un nodrošināt pētniecībā balstītas un sadarbībā ar muzeja lietotājiem veidotas mūsdienīgas ekspozīcijas, izstādes, izglītojošas programmas, zinātniski pamatotas publikācijas. Izmantojot pētnieciskā darba rezultātus, nodrošināt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot izpratni par tā nozīmi sabiedrības attīstībā.

Maltas vēstures muzejs organizēja semināru ”Felkerzāmu dzimtas vēsture. Tagadne un pagātne”. Seminārs ir viena no pētniecības formām. Muzejs vēlējās piesaistīt dažādus speciālistus ar mērķi iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo tēmu. “Dižciltīgo fon Felkerzāmu dzimta vācbaltiešu muižnieku vidū izceļas ne tikai ar savu plašumu un daudzajiem atzariem , bet arī atzaru piederīgo veiksmīgu iekļaušanos un karjeru gan dažādu valstu, gan konfesiju ietvaros,” savā pētījumā “Felkerzāmu dzimtas Rozentovas muižas atzara izcelsme” apgalvo

Kandavas novada muzeja vēsturnieks, mag. hist. Agris Dzenis. Semināra dalībniekiem tika piedāvāts Agra Dzeņa pētījums.

Tēma ir plaša, tāpēc, lai maksimāli izmantotu piedāvājumu iespējas, seminārs notika divās daļās. Vienpadsmitajā decembrī organizētajā seminārā uzstājās Kalkūnas pagasta vēsturnieku biedrības “’Calcuna”’vadītāja un Daugavpils novada Kultūras pārvaldes Kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne ar prezentāciju ”’Biedrības’’Calcuna”’aktivitātes un pieredze dažādu dzimtu pētniecībā (Felkerzāmu, Etingemu).”Lektore iepazīstināja ar novadpētniekiem, biedrības biedriem, kuri aktīvi veic pētniecību. Viņa pastāstīja par veiksmīgo sadarbību ar Utenas mākslas skolas direktoru Jonasu Pleckjaviču, kurš ir veicis pētniecību un izdevis grāmatu par zirgu pasta traktu Sanktpēterburga-Varšava. Biedrība ir realizējusi projektu un iztulkojusi viņa grāmatu latviešu valodā. Martā notiks grāmatas prezentācija.

Ilūkstes novadpētnieks Julijans Lansbergs ir veicis Landsbergu dzimtas ciltskoka pētīšanu un veidošanu 49 gadu garumā. Gribējās izmantot Lansberga kunga pieredzi dzimtas pētniecībā un plašās zināšanas. Atsaucoties lūgumam, Julijans paplašināja savas pētniecības robežas un izveidoja Felkerzāmu dzimtas ciltskoka atzaru, kas ieiet tagadējā Aglonas novada teritorijā. Rozentovas muižas īpašniekam Antonijam Juzefam fon Felkerzāmam piederēja arī Kameņecas (tagadējā Jaunaglona) un Biržagola (Bērzgales) īpašumi Aglonas tuvumā. Kopā ar Julijanu bijām ekspedīcijā Aglonas novada Livdaniškos-Rozālijas fon Felkerzāmas apbedījuma vietā.

Vislielākā interese, protams, ir par vēsturiskām personībām un notikumiem, kuri tieši skar dzimtā pagasta vēsturisko izcelsmi un attīstību. 22.janvārī semināra otrajā daļā ar prezentāciju uzstājās pr. Vladimirs Gussevs par tēmu “Rozentova un tās iemītnieki”. Viņš iesāka savu stāstījumu ar faktu par Rozentovas nosaukuma iespējamo izcelšanos un bruņinieku Overlakeru dzimtu, kurai piederēja Rozentova jau 16.gadsimta pirmajā pusē. Savu stāstījumu turpināja ar faktiem un personām, kas veicināja Maltas vēsturisko attīstību. Gusseva kungs ir atradis interesantu un vērtīgu materiālu-Jāņa Vaļuma atmiņas par laiku, kad Rozentovas muiža piederēja Bogomoļecu dzimtai.

Novadpētnieks, dzejnieks, publicists Jevgēnijs Golubevs no Daugavpils ir pētījis vairāku dižciltīgu vācu muižnieku dzimtu izcelsmi. Golubeva kungs akcentēja, ka tieši muižās veidojās tradīcijas, sadzīve, bagātas kultūras vērtības. Muižas tika veidotas kā mākslas darbi. Tāpēc dižciltīgās un plašās Felkerzāmu dzimtas gājums ir interesants pētniekiem un saistošs plašai auditorijai. Jevgēnijs pastāstīja par Felkerzāmu dzimtas izcelsmi un ienākšanu Livonijā. Interesanta bija arī informācija par leģendām apvīto Felkerzāmu dzimtas ģerboni.

Abos semināros uzstājās zinoši cilvēki ar plašām enciklopēdiskām zināšanām. Patiess gandarījums bija uzklausīt pētnieku stāstījumu un doto iespēju muzejā esošos materiālus papildināt ar jauniem faktiem un informāciju. Būtiska ir Maltas pagasta iedzīvotāju interese par šo tēmu. Liels paldies Julijanam Lansbergam, Brigitai Madelānei, pr. Vladimiram Gussevam un Jēvgēnijam Golubevam par veikto pētniecisko darbu un vēlmi dalīties savās zināšanās ar Maltas vēstures muzeja speciālistiem un semināra dalībniekiem.

S. Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja

 

Tuvākie pasākumi

No events found
X

Right Click

No right click