LT Stable - шаблон joomla Книги

Maltas prezentācija Latgolys dīnā LNB: mirkļi ar vēstījumu

Latgolys dīna nūsvynāta... Katram ar savu gatavošanos, plāniem, stresiem vai pilnīgi ar citu attieksmi un mērķiem. Lai vai kā – joprojām aktuāli ir Raiņa vārdi –“Mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba”. Latvijas saulainajai Maltai bija iespēja parādīt savu lielumu pirmajās oficiālajās Latgales dienas svinībās, kas notika 27. aprīlī Rīgā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur “vyss skanēja, vibrēja i īdvasmuoja” (kā atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska). Tas bija patiesi liels gods un atbildība, arī prieks un gandarījums būt daļai no latgaliskuma pilna lielā notikuma, lielās emocijas un pavēstīt plašākai publikai par to, kas izcelts saulītē līdz ar grāmatas “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās” iznākšanu 2018. gada novembrī.

***

Vislatgaliskākais stends

Lai iepazīstinātu ar Maltas grāmatu (jeb būtībā – ar Maltas pagastu), tika akcentēti vairāki tai raksturīgi pieturas punkti. Sākotnēji bija iecerēts apspēlēt talkas tēmu (27. aprīlis bija Lielās Talkas diena Latvijā un arī Maltas grāmata bija uzņēmīgu prātu un atsaucīgu maltēniešu talka), tomēr rezultātā par sižetiskās un faktiskās rosības centru kļuva “Borovys tiergs”, kura atmosfēras radīšanā tika izmantota lielformāta palete ar Maltas vēstures muzeja krājumā esošo Jura Gaigala atmiņu zīmējumu. Iespēju nofotografēties uz šī fona izmantoja gan lieli, gan mazi.

Tirgus neatņemama daļa bijuši gardumi, tāpēc šoreiz tā apmeklētāji tika aicināti izbaudīt saldos pernikus, kurus pēc senas receptes (no Veltas Lapas atmiņām un ar Maltas poļu nodaļas vadītājas Jadvigas Okuņevičas padomu) bija izcepusi un pasākumā piedāvāja saimniece Rita Siņavska. Taču tirgus arī sapludināja laikmetus, jo tajā varēja baudīt sierus, kas simboliski atgādināja Rozentovas muižas ziedu laikos tapušos, kas ceļoja uz Eiropu! (Šoreiz to sagatavē paldies z/s “Juri” īpašniekiem.)

Muižas atmosfēru uzbūra Adele Bogomoļeca, kuras lomā iejutās Ruta Suseja un interesentiem stāstīja par gadsimtu seniem notikumiem un arī tagadnes Maltu. Adeles kundzei īpašs paldies par to, ka par prezentācijas akcentiem raitā angļu valodā pastāstīja pie mūsu stenda piestājušajiem tūristiem no Norvēģijas, Bavārijas un Portugāles. Visiem garšoja siers, sevišķi ar ķimenēm, arī perniki, kas vāciešiem atgādinājuši Ziemassvētkus. Viņa lūgusi izrunāt vārdus perniki un Borova un tie viņiem padevušie ļoti labi, bet Maltas vārds saistījies ar Vidusjūras valsti. Savukārt meitene no Portugāles interesējusies par rotām.

Tāpat Borovys tiergs nebija iedomājams bez ebrejiem, kuru rokās  līdz 20. gs 30. gadiem bija visa tirdzniecība Maltā. Šoreiz uz LNB bija ieradies slavenais ebrejs Ruvins Vainštoks – Maltas miljonārs, kuru lieliski atveidoja Pēteris Sinijs, aicinot klātbijušos gan uzrakstīt savu vārdu ivritā, gan arī dāvājot visiem tieši šim pasākumam izveidoto prezentatīvo avīzi “Maltas Ziņas” latviešu literārajā un latgaliešu rakstu valodā.

Tirgus plača otrajā pusē bija skatāmi priekšmeti, kas raksturīgi Maltai: VEF radio aparāts (par to vairāk zināja stāstīt ilggadējs lielākās VEF filiāles vadītājs, pašlaik – Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra); skulptūra no latgaliešu  gada balvas “Boņuks” (ko veido Vēsma un Aivars Ušpeļi, kuri dzīvo un rada Maltas pagastā!). Apskatei bija izlikts arī J.Gaigala tautasdziesmu ilustrāciju albums, par kuru interesenti varēja jautāt to autora meitai Dacei Gaigalai. Cilvēki bija sajūsmināti par sižetiski pārdomātajiem zīmējumiem un norādīja, ka tie nav radīti iegult plauktos, bet ir smalks un vērtīgs veikums. Tāpat Maltā ir senas šaha un dambretes tradīcijas, tāpēc tika eksponēts dambretes lauciņš, un ar vārdiem “jāatceras, ko Donāts Kondrova reiz mācīja” dambretes partiju sāka maltēnietis Aigars Runčis no grupas “Borova MC”  (un, starp citu, uzvarēja!).

Maltas pagasts nav iedomājams bez amatniecības, tāpēc šoreiz rotkaļu tradīcijas pārstāvēja Maltā dzīvojošais Aleksandrs Lubāns (“Kroma kolna bruolistes” vadītājs),kurš aicināja izmēģināt rotu tapšanas procesu. Maltas grāmatas vāku rotā īpaši tam austas celaines ar Rozentovas raksta attēlu, ko tapinājusi savas dzimtas pētniece un rokdarbniece Līga Tulinska. Lai gan viņa ikdienā dzīvo Rīgā, bet jūt īpašu saikni ar savu senču dzimteni, tāpēc labprāt piekrita būt Maltas prezentācijas daļa un piedāvāja visiem iespēju noaust celaini.

Bet tā kā Maltas simbols ir dzirnavu – patmaļu rats, tad visjautrākā un izglītojošākā bija “Maltas rata” griešanas aktivitāte. Pareizi atbildot uz jautājumiem, varēja laimēt piemiņas balvas un, protams, grāmatu par Maltu!

Paļdis, brõli i mõsys!

Lielās Talkas dienā (lai gan diez vai ar to ir saistāma nacionālo mediju pasivitāte un šī notikuma neiemūžināšana!) Maltas gadījumā tika svinēta 2018. gada garumā ilgusī “talkošana” ar vairāk nekā 50 dalībniekiem: novadpētniekiem, dzimtu pētniekiem, Maltas iestāžu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, jauniešiem, atmiņu un fotogrāfiju sniedzējiem. Maltas vēstures muzeja vadītāja S.Pīgožne uzsver, ka grāmatas tapšana nebūtu iespējama, ja blakus nebūtu sirdsgudri, profesionāli, radoši cilvēki. Tāpat arī prezentācija būtu citādāka, ja blakus nebūtu atsaucīgu un nesavtīgu līdzcilvēku. Aiz visa stāv darbs, tāpēc paldies tiem, kas bija kopā un atbalstīja – toreiz un tagad.

Paldies lieliskajiem latgaliešiem – Maltas akcentu popularizētājiem, kuri 27. aprīli padarīja pozitīvi neaizmirstamu ar savu latgalisko vienkāršību, sirsnību/atvērtību un profesionalitāti/talantīgumu: Silvija Pīgožne, Agris Dzenis, Dace Gaigala, Ruta Suseja, Līga Tulinska, Rita Siņavska, Aleksandrs Lubāns, Pēteris Sinijs. Liels paldies Maltas pagasta pārvaldes vadītājam Vitālijam Skudram par vispusīgu atbalstu grāmatas un šīs prezentācijas ideju īstenošanā! Paldies par lielisko sadarbību dziesmas “2 Maltys”  autoram Artūram Uškānam, kurš lipīgos vārdus “Malta, lobim ļaudim calta” pērngad atļāva izmantot grāmatas nobeigumā un šoreiz arī paviesojās pie mūsu stenda un noklausījās savu dziesmu kapelas “Malta”  izpildījumā (vad. Normunds Štekels). (To, ka vārdi ir patiešām “lipīgi”, pārliecinājāmies arī pēc pasākuma, kad kāda apmeklētāja atzinās, ka pat svētdienā baznīcā esot gribējies tos dungot.) Paldies Aigaram Runčam par sadarbību un atsaucību! Paldies Intai Bulei par izlozei pašgatavotām ziepītēm ar pavasarīgiem attēliem! Bet vislielākais paldies svētku organizatoriem (izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, kinorežisoram Viesturam Kairišam, Guntim Rasimam, Ievai Jurjānei, Kristapam Rasimam)  par svētkiem un Maltas grāmatai izrādīto godu un iespēju pavēstīt par labo, ar ko var lepoties Latgales Malta!

Silvija Pīgožne: “Katrs ar savu svaiga ūdens šalti darbinājām svētku reizē Maltas veiksmes un laimes ratu! Svētki izdevās, pateicoties brīnišķīgai komandai! Paldies pārvaldes vadītājam Skudras kungam par vienmēr atbalstošo, labvēlīgo, veicinošo attieksmi! Ar tādu vadītāju var īstenot daudzas krāšņas idejas!” 

Agris Dzenis: “Latgales dienas pasākumos Latvijas Nacionālajā bibliotēkā maltēniešu “Borovys tiergs” bija visdzīvākais un daudzveidīgākais stends, – Maltas grāmatas saturu tās veidotāju komanda atklāja un izklāja atraktīvi un patiesi.” 

Bet viss īstenojās tikai tāpēc, ka bija domubiedru – Maltas popularizēšanā nesavtīgi ieinteresētu cilvēku KOMANDA, kurā starp citu, daudzi nemaz nedzīvo Maltā! Der aizdomāties! Tātad ne jau fiziska klātbūtne mūs padara piederīgus kādai vietai, bet gan vērtību izpratne...

***

No pilieniem ar laiku var izveidoties jūra, no mirkļiem – stāsts, vēstījums… Īsteni lieli cilvēki to apzinās un netaupa spēkus, lai mazais taptu liels. Patiešām – dažādu atklājumu un pārsteigumu pilns bijis laiks pirms un pēc grāmatas iznākšanas, bet vēl skaidrāks kļuvis fakts, ka katras valsts, vietas spēks un vājums, mazums un lielums ir tās cilvēki. Kā Maltas grāmatas atklāšanā savā vēstījumā teica Artūrs Uškāns, tad “na vīta dora cylvāku lobu, bet cylvāks ceļ vītu, i reizī juos slavu i gūdu”. Tieši cilvēku kopums veido mikrovidi, pēc tam arī apdzīvotas vietas tēlu, kas nemitīgi tiek vērtēts no malas. Malta šoreiz parādīja, ka IR, ka VAR, atklāja notikumus un personības, kas ir tās lepnums un iedvesmas avots. Tālākais atkarīgs no tās tagadnes cilvēku pašu darbiem un attieksmes pret tiem, kas dara…  

Skaidrīte Svikša