LT Stable - шаблон joomla Книги
Trešdiena, 23 Marts 2016 10:36

Maltas jaunie žurnālisti “izsaiņoja” savu dāvanu par 1. vietu konkursā

18. martā Maltas Bērnu un jauniešu centra Žurnālistikas pulciņš izmantoja dāvanu, kas savu “atvēršanu” gaidīja kopš pērnā gada 27. novembra, proti – par izcīnīto 1. vietu Rēzeknes Augstskolas rīkotajā konkursā “Muna sāta, dzymta, škola, pogosts 1917–2017” (par izveidoto avīzi “Maltas pagasts 100 gados) bija nopelnīts brauciens uz Eiropas Parlamenta deputātes, profesores Ineses Vaideres biroju Rīgā.

Brīvdienu nedēļas piektdienu ar agru celšanos sāka astoņi pulciņa dalībnieki (Una Kancāne, Vita Tarasika, Sintija Bundere, Evija Laizāne, Lilija Orlova, Līga Runčis, Daira Aleksandroviča, Jānis Ziediņš) kopā ar savu skolotāju Skaidrīti Svikšu un BJC metodiķi Intu Buli. Ceļš uz galvaspilsētu ļāva izbaudīt visus ziemas un pavasara attiecību nianses – sauli, krusu, sniegu, taču Rīga mūs sagaidīja ar sauli un dzestru vēju, kas šoreiz Vecrīgas ieliņās ieskāva mūs arī dažādu emociju un notikumu virpulī, bet kopumā ļāva gūt jaunus iespaidus.

Izrādījās, ka mūsu grupiņa bija pirmie viesi EP deputātes, ekonomikas doktores, profesores  I.Vaideres jaunajās biroja telpās. Jaunieši apskatīja partijas “Vienotības” sēžu galdu un iekārtojoties ap to, noskatījās filmu par profesori, kura, izrādās: nāk no muzikālas ģimenes (īsta viņas sirds un roku relikvija ir vecmammas nopirktās klavieres); cenšas ik rītu skriet, lai iekustinātu organismu; ar prieku ravē puķes; nedēļas lielāko daļu pavada darbā ārpus Latvijas.  Ar viņas atbalstu tapusi un Eiropas Parlamentā izrādīta filma “Padomju stāsts” (2008, režisors Edvīns Šņore) kā arī, pateicoties deputātes un kolēģu neatlaidīgam darbam, 23. augusts visā Eiropā atzīts par Staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.  

Tāpat Vaideres kundze pastāstīja par savu saikni ar Latgali (viņas vīramāte esot no Vārkavas puses) un uzsvēra, ka pozitīvi vērtējama šī reģiona izaugsme, lielisks piemērs esot a/s “Preiļu siers” darbība: nesūkstīties par dažādām sankcijām, bet strādāt un meklēt produkcijas noieta tirgus. Tāpat viņa informēja jauniešus, ka darbojas gan Briselē, gan Strasbūrā un vairākās komitejās, kuru kompetencē ir gan globālu problēmu risināšana (tādi kā bēgļu jautājums), gan ES iekšējais tirgus, piemēram, ģeogrāfiskā bloķēšana, jaunās pārtikas ieviešana. Tāpat viņas kompetencē esot jaunatnes nodarbinātības lietas un šajā sakarā viņa minēja savu palīgus gan Briselē, gan Rīgā, kuri esot īsti profesionāļi, jo jāprot ne tikai koordinēt darbu, bet arī aktīvi piedalīties apspriedēs, strādāt ar informācijas plūsmu un piedāvāt darba projektus. Viņas ieteikums – “vairāk strādāt, mazāk streikot, jo vienmēr nākotnes labā kaut kas ir jāupurē”! Pateicamies Vaideres kundzei un viņas palīdzei Diānai Dubrovskai par atsaucību, atbalstu, saturīgo informāciju, pusdienām un iespaidu pilno ekskursiju uz Saeimu!

Tā bija arī diena, kad īpašā veidā izpaudās teiciens par  kalnu un Muhamedu, jo tie abi sastapās kaut kur pa ceļam viens pie otra, jo, kā zināms, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie Saeimas deputāti 18. martā apmeklēja Latgali, tostarp jauno Maltas daudzfunkcionālo centru. Bet jaunieši Rīgā ar interesi izpētīja vietu, kur šie deputāti piedalās lēmumu pieņemšanā un ar prieku fotografējās smagajos šo deputātu ozolkoka un zaļādas krēslos Saeimas sēžu zālē.

Gaismas pilsapmeklējums tika iekļauts kā papildu apskates objekts, jo vairums bērnu to skatīja pirmoreiz. Tika izmantota iespēja apskatīt žurnālistikas un Latgales tēmai tuvo izstādi “Nevar nerakstīt”, kurā bija liecības arī par drukas aizliegumu Latgalē un Sibīrijā latviešu rakstītās vēstules uz bērza tāss. Aiz tumšā priekškara, vien skatlogos izgaismotie materiāli un atskaņotā balss ar vēstuļu lasījumu uzbūra īsteno gaisotni, kas atklāja šīs izstādes būtību.

Taču, šķiet, visspilgtāk šis brauciens paliks atmiņā ar stāvēšanu pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, ar steigā rakstītiem, bet vissirsnīgākajiem vēlējumiem savai draudzenei (kura pēkšņi sajutās slikti) un atsaucību, atdodot viņai visu, kas pašiem bija ņemts līdzi ceļā. Jaunieši tagad zinās, ka katrs brauciens ir ne tikai atpūta, bet, pirmām kārtām, liela atbildība, ka vienmēr līdzi jābūt pirmās nepieciešamības precēm un jābūt gataviem loģiski spriest un operatīvi rīkoties!

***

Evija Laizāne: - Viesojoties pie Vaideres kundzes, patīkami pārsteidza jauniešu birojs ar savu nopietno iekārtojumu, karogiem utt., taču trūka informācijas par šo jauniešu darbu. Saeimā, neapšaubāmi, spilgtākais iespaids ir tas, ka daudzo krēslu rindā viena bija īpaši labi pamanāma, proti – uz deputāta Jura Viļuma galda bija Latgales karogs. Tas izskatījās tik patriotiski un mīļi! Gaismas pilī nejauši no gides dzirdēju, ka to dienā apmeklē vidēji 3000 cilvēku un ap 300 lasītāju. Tā kā Rīgā biju divas dienas pēc kārtas, tad šķita, ka man šīs pilsētas bija par daudz, it īpaši kad trolejbusā biju rupjas sarunas lieciniecē. Pēc tās likās, ka esmu sasmērējusies ar steidzīgo cilvēku emocijām.

Līga Runčis: – Prātā paliks skats uz Rīgu no Gaismas pils 8. stāva – augstākā punkta, kur var uzkāpt ekskursijas bez gida pavadības. Arī K. Barona Dainu skapis ir spilgts elements bibliotēkā. Bija interesanti iepazīst Saeimas ēku, tiesa, sēžu zāli biju iedomājusies daudz lielāku. Vēl prātā paliks skaistie griesti un gida interesantais stāstījums. Tiekoties ar  Vaideres kundzi, gribējās, lai saruna būtu ilgāka, jo mums, kā jau Žurnālistikas pulciņam, bija izdomāti jautājumi, kas mūs interesēja. Taču, saprotams, ka viņai bija tik laika, cik bija. Tāpat paldies, ka viņa mūs uzaicināja.

Rīgā esmu praktiski katras brīvdienas, esmu bijusi arī TV tornī, Medicīnas muzejā, kur ļoti patīk, un citur.

Jānis Ziediņš: – Paldies Vaideres kundzei un viņas palīdzei par uzņemšanu, bija interesants video. Pusdienojot patika, ka pagrabs interesanti iekārtots latviskā gaisotnē, īpaši neparasta bija lampas no ratu riteņiem. Ļoti patika Saeimas interjers, smalkais kokgriezuma ģerbonis sēžu zālē, spoguļi.  Patika, ka varējām nofotografēties deputātu krēslos. Nezināju, ka Saeimai ir 4 ēkas, drīz būs piecas, šķita, ka tikai viena, bet ir arī atsevišķa ēka frakcijām utt. Tā kā bijām pie Bērnu slimnīcas, tad pārliecinājos, cik atšķirīgas ir šīs ēkas… Gaismas pilī patika skats no 8. stāva uz Daugavu un Rīgu. Arī tas, kā pa stāviem saliktas grāmatas aiz stikla – tas visu laiku var redzēt, kāpjot uz augšu. Jauki, ka ir padomāts par soliņiem un krēsliem atpūtai. Šķita, ka tā ir nevis bibliotēka, bet kaut kāds sabiedrisks centrs. Un tieši šeit pirmoreiz redzēju tik tumšādainu cilvēku…

Una Kancāne: – Partijas “Vienotība” birojā uzzināju, ka Eiropas Parlamentā tikai 1 procents ir deputāti no Latvijas, jo šķita, ka to ir vairāk. Jaukas bija pusdienas latviskās noskaņās.  Saeimā jau esmu bijusi, bet šoreiz to iepazinu vēl vairāk un tā man saistās ar daudzajiem spoguļiem un kāpnēm. Tā ir tikai sapulču telpa, bet spoguļi, iespējams, ir kā simboliska zīme mūsu deputātiem... Gaismas pilī jau vienreiz biju, bet ar prieku turp devos vēlreiz, jo katrā kompānijā ir citi iespaidi!

Daira Aleksandroviča: – Patīkami pārsteidza Vaideres kundzes palīdze – pozitīva, atsaucīga. Biju domājusi, ka Saeimas sēžu zāle ir lielāka un izbrīnīja, ka tajā nedrīkst sēdēt prezidentam paredzētajā krēslā. Vecrīgā tik tuvu vēl nebiju redzējusi Pētera baznīcu. Gaismas pils bija šī brauciena iespaidīgākais punkts. Tajā biju pirmo reizi, bet tā kā baidos no augstuma,  tad maz ko redzēju, bet no 7. stāva skats uz Rīgu bija lielisks! Tā neatgādina tipisku bibliotēku, bet neērtības radīja tas, ka nebija īsti norāžu un ir sajukums pārvietojoties – lifti, kāpnes utt. Kopumā – viss bija jauki!

Lilija Orlova: – Paldies par iespēju apskatīt Saeimu, jo tur nebiju bijusi. Prātā paliks iespaidīgās lampas, stendi ar visu Saeimu deputātu vārdiem, arī sēžu zāles iekārtojums un Latgales karogs kā vienīgais uz deputāta galda. Dāvanu istabā īpaši uzmanību piesaistīja krāšņās un dārgās austrumu valstu dāvanas. Gaismas pilī jau esmu bijusi, turklāt pat pašā augšā – 11. stāvā, jo toreiz mēs bijām ar gidu. Šoreiz biju 8. stāvā, bet arī bija skaisti, jo bija ļoti saulaina diena.

Vita Tarasika: – Tā kā man patīk pastaigas, tad šoreiz izbaudīju Vecrīgu, jo tajā biju divas dienas pēc kārtas. Patika saulainais laiks, neskatoties uz vēju, patika noformējums un latviskā mūzika kafejnīcā, kurp mūs uzaicināja Vaideres kundze. Saeima pārsteidza ar savu tukšumu, jo gribējās redzēt tajā rosību. Patika gids Kirills, kurš interesantā stāstījumā atklāja mūsu parlamenta telpu vēsturi, darba gaitu un ļāva ielūkoties dažādu valstu dāvinājumu istabā. Gaismas pili cerēju ieraudzīt tipiskos grāmatu plauktus, bet pārsteidza to oriģinālais izvietojums aiz stikla skatlogiem. Un, protams, paldies visiem par jauko atmosfēru ceļā uz Rīgu un mājup!

Inta Bule: – Liels paldies Vaideres kundzei par uzaicinājumu, par viesmīlību, birojā izrādīto videofilmu, kas atklāja viņu kā personību un apliecināja tuvību tautai, pozitīvu pasaules redzējumu un dziļo izpratni par dzīves norisēm. Īpašs paldies par morālo atbalstu mūsu meitenei, par viņas apciemojumu slimnīcā, jo bija jūtams, ka tas nav pieklājības žests, bet patiesa līdzpārdzīvošana.

Brauciena noslēgumā izbaudījām laiku Gaismas pilī, kur pārsteidza grāmatu klāsts, to izvietojums un arī bibliotēkas dizains ar interesantajām detaļām. Paldies ikvienam, kurš piepildīja šo dienu ar optimismu un emocijām: Vaideres kundzei, viņai palīdzei Diānai, jauniešiem, skolotājai Skaidrītei, mūsu atsaucīgajiem šoferīšiem – Aleksandram Safonovam un Aleksandram Šemeņevam un, protams, Maltas pagasta pārvaldei par nodrošināto transportu!

Skaidrīte Svikša

 

Tuvākie pasākumi

Okt
4

04.10.2020 16:00 - 18:00