Dievs Vasīliju bija apveltījis ar brīnišķīgu talantu un arī dāvājis viņam tādas rakstura īpašības kā apņēmība, mērķtiecība un neizsīkstoša enerģija, kas, kopā savijoties, ļāva mūzikai kļūt par dzīves lielāko mīlestību, aizraušanos un sirdij tīkamu ikdienas darbu.

Vasīlijs ir dzimis 1959. gada 25. janvārī Jēkabpilī kā vecākais dēls Kirjanas un Ivana Kozlovu ģimenē, bijis brālis jaunākajai māsai Valentīnai.  Kopš bērnības Vasīlija ikdiena saistījās ar mūziku. Pirmās muzikālās iemaņas tika apgūtas Krustpils pūtēju orķestrī skolotāja Vanjagina vadībā. Pūšamo instrumentu skanējums tā aizrāva pusaudzi Vasīliju, ka mācīties mūziku viņš devās tālu prom no mājām - 1974. gadā tika uzsāktas mācības Daugavpils mūzikas vidusskolā. Tām sekoja studijas Daugavpils pedagoģiskajā institūtā mūzikas pedagoģijas nodaļā. Paralēli mācībām un studijām Daugavpilī viņš izmantoja iespējas sevis pilnveidošanai, sava talanta izkopšanai, kuras piedāvāja dzīve lielpilsētā. Vasīlijs muzicēja Daugavpils centrālā kultūras nama estrādes orķestrī, Daugavpils pūtēju orķestrī Raimonda Igolnieka vadībā.

1982. gadā pēc Daugavpils pedagoģiskā institūta absolvēšanas Vasīlijs uzsāka darba gaitas kā mūzikas skolotājs Kruķu pamatskolā un Maltas internātskolā. Pēc skolu reorganizācijas turpināja darbu Maltas 2. vidusskolā, kopš skolas izveidošanas bija pūšamo instrumentu pedagogs Maltas mūzikas skolā.  Ar savu degsmi, enerģiju un mūzikas mīlestību viņš prata aizraut savus skolēnus, motivēja, iedvesmoja un atbalstīja. Darbs viņam nebeidzās ar skolas zvanu, tas turpinājās arī brīvajos brīžos, gatavojoties un ņemot dalību neskaitāmos konkursos, Maltas pagasta, Rēzeknes novada un Latvijas mēroga pasākumos.

Taču lielākais Vasīlija dzīves mūzikas mīlestības apliecinājums ir viņa izlolotais, izsapņotais, dažādos dzīves pārbaudījuma brīžos nosargātais Maltas pūtēju orķestris “Vikords”, kas pastāv un dāvā cilvēkiem brīnišķīgi skaisto mūziku jau 37 gadus. Pūtēju orķestris tika izveidots laikā, kad Maltā vēl nebija mūzikas skolas. Ar savu apbrīnojamo pedagoga talantu Vasīlijs spēja kolektīvā iesaistīt tuvākās apkārtnes jauniešus bez jebkādām priekšzināšanām mūzikā. Ar lielu Vasīlija neatlaidību un nesavtīgu darbu “Vikords” kļuva par atpazīstamu pūtēju orķestri ne tikai savā novadā, bet arī Latvijā. Kā apliecinājums tam ir neskaitāmie goda raksti, diplomi par iegūtajām godalgotajām vietām pūtēju orķestru skatēs, konkursos. Maltas pagasta vārds tika nests visos Latvijas vispārējos un skolu un jauniešu Dziesmu un Deju svētkos, pūtēju orķestru salidojumos un festivālos Latvijā, kā arī Lietuvā un Polijā.

Ar savu muzikālo talantu Vasīlijs arī kalpoja Dieva godam, ilgus gadus esot uzticams Bērzgales Sv. Annas katoļu draudzes ērģelnieks. Arī baznīcas dzīvē viņš bija enerģisks, atsaucīgs. Draudzes koris ir iemīļojis Vasīlija komponētās garīgās dziesmas “Jau sveces deg” (teksts Ē. Leons), “Paglāb mūs” (teksts B. Mortuževa), “Ave Marija” (teksts F. Murāns), “Kristus rētas” (teksts V. Kalve), “Skaiti Rožukroni” (teksts V. Kalve).

Zaudējums sāpēs ilgi gan Vasīlija ģimenei, gan bijušajiem audzēkņiem, radiem un draugiem. Taču sirdi sildīs atmiņas un Vasīlija atstātais muzikālais mantojums.