Aizvadīta novadniecei veltītā ekspedīcija [Malta, Zosna, Rēzekne un Viļāni]

+371 64621401
info@malta.lv

Piektdiena, 21 Jūlijs 2023 10:19

Aizvadīta novadniecei veltītā ekspedīcija [Malta, Zosna, Rēzekne un Viļāni]

font size decrease font size increase font size
Drukāt

15. jūlijā notika ekspedīcija-ceļojums “Pa Agneseitis pādim”, veltīta rakstnieces Veronikas Tenčas-Goldmanes dzīvē liktenīgajām vietām. Tajā piedalījās 19 interesenti, tostarp rakstnieces meita Ināra Paiča ar dzīvesbiedru Juri no Kuldīgas, savu Latgales sakņu pētnieki Jānis Jaudzems, Līga Tulinska, grāmatas “Pastareite” “krustmātes” – Maruta Latkovska un Lidija Leikuma, kā arī profesore Angelika Juško-Štekele, Maltas pagasta bibliotēkas vadītāja Antoņina Krūza un citi interesenti. Ekspedīciju organizēja Maltas vēstures muzejs un vadīja Silvija Pīgožne.

Diena sākās ar pulcēšanos Maltā, kur tika izdalītas mazas koka pēdiņas, uz kurām S. Pīgožne aicināja fiksēt iespaidus. Pirmais pieturas punkts bija Eleonoras Trasunes māja Maltā, kurā Veronika dzīvoja vidusskolas laikā un kurā tika apcietināta.

Rozentovā pie Maltas vidusskolas vecās ēkas pamatiem klausījāmies muzeja vadītājas atlasītajās Veronikas atmiņās par skolu, kad viņa iesaistījās pretpadomju kustībā. Nākamā pietura bija pie pieminekļa, kas veltīts partizānu grupai “Maltas lūši”, jo tieši viņu sakarniece bija Veronika. Šeit savas dzimtas stāstu atgādināja Jānis Jaudzems, kā arī parādīja tēva vēstules uz dzimteni. Arī Līga Tulinska pastāstīja par saviem radiem, kuru vārdi iekalti akmenī.

Baldas mežā redzējām mežabrāļu bunkuru vietas. Pie viena no tiem kopīgi nodziedājām dziesmu “Brūnacīte” (Jāņa Klīdzēja vārdi; arī Veronika esot bijusi liela dziedātāja). Vēl divus bunkurus apmeklējām Krāku mežā. Mūs gaidīja pārsteigums – ekspedīcijas visjaunākais dalībnieks Artēmijs Borisovs tika pie trofejas, ko sastapa savā ceļā, – žuburainiem brieža ragiem!

Zosnas muižas ēkā kādreiz atradusies septiņgadīgā skola, kur Veronika mācījusies. Inta Brokāne-Vilcāne sniedza ieskatu muižas vēsturē. Zosnas Miera kapos, kuros atdusas Jāzeps un Genovefa Tenči, I.Paiča pateicās cilvēkiem, kas visus šo gadus kopuši viņas vecvecāku atdusas vietu. Pie kapu kopiņas Antoņina Krūza nolasīja Veronikas dzejoli “Pārnākšana”, bet S.Pīgožne papildināja ar atmiņām.

Emocionāls bija arī brauciens uz kādreizējo mežsarga māju Kozupes krastā, kur savus pirmos soļus spērusi pastarīte Veronika. Vietu izrādīja viesmīlīgais saimnieks Aleksandrs Maskavs, kura tēvs 60. gados arī šeit bijis mežsargs. Par seno ēku liecināja vien uzkalniņš un liels ozols, pie kura saskatījām to spēka vietu, lai saliktu koka pēdiņas. Pateicoties Jāņa Sprikuta atmiņām, piepildījās meitas sapnis – redzēt Tenču ģimenes uzbūvēto māju “Avenāji” vietu.

Izstaigājuši vēl Zosnas mazo mājīgo baznīciņu (pateicība Rutai Lignarskai), devāmies uz Rēzekni, kur tās senākajā ielā – Latgales ielā 87 reiz atradies Rēzeknes cietums – vieta, kur Veronika pavadījusi gandrīz gadu un pēc tam aizvesta uz Noriļsku kopā ar citiem politieslodzītajiem.

Viss pārdzīvotais, gadiem turēts sevī, pārtapa rakstos, dzejā un gaišākajā no viņas darbiem – poēmā prozā “Pastareite”, kas ar M.Latkovskas un L.Leikumas gādību 1999. gadā iznāca latgaliešu rakstu valodā atsevišķā grāmatā. Tāpēc ekspedīcijas noslēgums bija Viļānos, Kuorklu īlā 6 pie Marutas Latkovskas. Dalījušies iespaidos un izstaigājuši pa saimnieces “Izdzīvošanas dārzu”, nofotografējāmies pie ziedošās Latvijas – īpašas puķu dobes, kurā katram novadam atvēlēta sava krāsa (to apsaimnieko Marutas kaimiņiene Lolita Malinovska). Smaidīgs punktiņš ekspedīcijas noslēgumā bija Bērnības atmiņu konkursa rezultātu paziņošana, bet par tiem – citā publikācijā.

Liels paldies Maltas apvienības pārvaldei par piešķirto transportu un šoferim Aleksandram Borisovam par profesionalitāti vijīgajos mežu ceļos. Paldies katram ekspedīcijas dalībniekam, kas pagodināja mūsu novadnieci.

Veronikas kundze mums atstājusi tik daudz liecību un tēlainu aprakstu, ka tie visi, savijoties ar prasmīgu organizāciju, viņas liktenī kliedējuši miglu. Turklāt nenovērtējami ir tas, ka caur šo ekspedīciju bija iespēja pieskarties arī citiem likteņiem – ne mazāk traģiskiem un vēstures slēptās lappuses atklājošiem. Būšans reālās vietās bija iespēja pieskarties vēsturei pašiem. Arī meitai Inārai Paičai un viņas vīram Jurim Latgale vairs nebūs tāla senču zeme, bet novads ar reāli redzētām, sajustām likteņvietām. Viss notiek tad, kad tam pienāk īstais laiks. Šis bija Veronikas Tenčas (Straujās, Goldmanes) laiks – viņas 95. jubilejas gadā aizpildot dažus tukšumus dzīvesstāstā. Lai tas visus iedvesmo jauniem ceļiem un novadnieku iepazīšanai.

Skaidrīte Svikša, ekspedīcijas dalībniece

***

PATEICĪBA

“Vēlos pateikties par 2023.gada 15.jūlijā notikušo ekspedīciju-ceļojumu „Pa Agneseitis pādim”, kurš bija veltīts manai mammai rakstniecei Veronikai Tenčai-Goldmanei, grāmatas „Pastareite” autorei un viņas 95.dzimšanas dienas piemiņai.

Visas dienas garumā apceļojām un iepazināmies ar „Pastareitis” galvenās varones Agneseitis bērnu dienu takām: mežsarga sētu Kozupkā, ģimenes vēlāko māju „Avenāji” vietu, pirmo skolu Zosnas muižā, Zosnas baznīcu, vietu, kur atradusies pirmā Maltas vidusskola, manu senču atdusas vietu Miera kapos, nacionālo partizānu bunkurus Baldas mežā, piemiņas akmeni brīvības cīnītājiem „Maltas lūši” Rozentovas kapsētā un Rēzeknes cietuma vietu. Vietu apskate tika papildināta ar Veronikas Tenčas-Goldmanes dzejas lasījumiem un fragmentiem no viņas rakstiem un grāmatām „Pastareite” un „Vējos izkaisītie”. To visu vēl papildināja ekskursijas dalībnieku Jāņa Jaudzema un Līgas Tulinskas stāstījums par savas dzimtas traģēdijām.

Paldies visiem ekspedīcijas dalībniekiem par cieņas izrādīšanu manai mammai. Paldies pašvaldībai par piešķirto transportu, autobusa šoferītim, kurš profesionāli izvadāja mūs pa līkumainajiem un putekļainajiem Latgales ceļiem. Paldies Marutai Latkovskai, kura ceļojuma noslēgumā uzņēma mūs savās mājās Viļānos, kur apkopojām dienā paveikto un Skaidrīte Svikša mūs iepazīstināja ar bērnības atmiņu konkursa, kurš arī bija veltīts manas mammas piemiņai, rezultātiem. Vislielākā pateicība ekskursijas tematikas un maršruta veidotājām – Maltas muzeja vadītājai Silvijai Pīgožnei un žurnālistei Skaidrītei Svikšai.

Uz savām mājām Kuldīgas pusē esmu atvedusi gan priecīgas, gan skumjas emocijas. Esmu atvedusi Latgales cilvēku sirsnību un dāsnumu. Esmu atvedusi atziņu, ka var noslaucīt no zemes virsas mājas, var iznīcināt cilvēkus, var aizliegt runāt un pieminēt vēsturi, bet nekādi spēki un varas nevar izdzēst atmiņas. Vienmēr atradīsies kāds, kurš visu saglabās savā sirdī, savās atmiņās un nodos tālāk nākošajām paaudzēm.

Ar vislielāko pateicību –

Veronikas Tenčas-Godmanes meita Ināra Paiča.”