LT Stable - шаблон joomla Книги
Piektdiena, 17 Jūnijs 2022 09:11

Maltas 5. rozīnīte – Rozentova

“Maltas aizupes daļa. Kluss, zaļš stūrītis,” tā par Rozentovu 2018. gadā rakstīja Maltas Goda pilsone, mediķe Klāra Kondrova (par kluso stūrīti tā nosaukta arī 1942. gadā kādā rakstā periodikā).

Muiža, baznīca, tautastērps, kadriļa, kapsēta – dažādas asociācijas būs maltēniešiem, dzirdot vārdu “Rozentova”. Tieši te ir arī slimnīcas un skolas vēstures sākotne: Slimnīca ar 10 gultām atvērta 1891. gadā, Rozentovas pagastā skola nodibināta 1873. gadā, pašlaik te atrodas arī Rēzeknes novada speciālā pamatskola (dibināta 1960. gada 15. augustā kā Maltas palīgskola-internāts). Rozentovas iela radusies, savulaik apvienojot Puškina un Lauku ielas.

Nosaukums varētu būt cēlies no senās apmetnes, kur dzīvoja latvietis ar uzvārdu Rozen/Rezen, taču novadpētnieks M. Poļaks 1968. gadā kādā publikācijā min pieņēmumu, ka “Rozentova ir no barona Rozēna izcelsmes. Par barona bagātībām var spriest pēc zemēm un apdzīvotajām vietām, ko godkārīgais barons nosauca savā vārdā: Rozenmuiža (tagadējā Rēzna), Rozenovska (Zilupe), Rozentova..”. Pēc muižas ierīkošanas šo vietu kādu laiku sauca Wladyslawow. Rozentova – vieta, kas kopš senatnes ir Maltas pagasta atpazīstamības zīme, bet turpina tāda būt arī mūsdienās.

It kā jau pagātnē kavēties nevajadzētu, tomēr – tā jāzina, jo mūsu priekšteču veikums ir lielisks paraugs tam, ko un kā varēja citos laikos, ar citām – ierobežotākām iespējām, mūsu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai spodrinātu tagadnes Rozentovu un Maltu.

Rozentovas muiža

Rēzeknes stārastijas revīzijā 1772. gadā Rozentovas un Antonopoles muižas nav minētas, tolaik, iespējams, vēl nebija atdalīta no Prezmas muižas. Pirmās drošās ziņas par Rozentovu kā patstāvīgu muižu un Felkerzāmu kā tās īpašnieku ir 1784. gada ģenerālmērīšanas akti. Kā muižas īpašnieks minēts Polijas galma kambarkungs Antonijs Felkerzāms Vilhelma dēls.

Divstāvu kungu nams redzams Johana Kristofa Broces 1797. gada zīmējumā, kas ir senākais Rozentovas muižas attēls. Tiesa, zīmējuma aprakstā esot divas kļūdas – gan attiecībā uz muižas īpašnieku, gan apriņķu robežu pie muižas: “Šī muiža atrodas Poļu Vidzemē, 21 versti no Rēzeknes un pieder Šadurska kungam. Šeit redzamā Maltas upe ir robeža starp abiem tagadējiem Poļu Vidzemes apriņķiem – Ludzas un Daugavpils. Šeit redzamie rati brauc no Ludzas apriņķa uz Daugavpils apriņķi. Prospekts zīmēts pie ielejas blakus iepriekšējai [Rozentovas] baznīcai.”

Rozentovas muiža vairāk bija vasaras rezidence. Kad muižnieki te dzīvoja, labprāt iepirka no zemniekiem agros cāļus ēšanai par 25 kapeikām pārī. Muižas parkā bija divas oranžērijas: viena no tām – palmu un citu eksotisku augu audzēšanai, ar kurām rotāja kungu nama halli un salonus, bet otrajā auga vīnkoki. Muižas parkā var apskatīt simtgadīgas resnas liepas ar 6, 7, 9 un 11 žuburiem. Muižniece te bija savedusi priekšmetus interjeram no Parīzes, tepiķi pārsvarā bija no Kaukāza.

Muiža atradās Maltas upes kreisajā krastā pie lielceļa, kas ved no Daugavpils uz Rēzeknes pilsētu. Muižā bija mūrēts, divstāvīgs kungu nams. Aprakstā uzskaitīti ūdeņi muižas teritorijā: upe Malta, upītes Pušica, Janisala, Vorotņica, Vertuška, Balda, strauti: Sauļa, Uška, Leitāna, Kaivas, Ilzninas, Vedetas. Ūdeņos dzīvo zivis: plauži, vēdzeles, vīķes, sapali, līdakas, raudas, asari, karūsas, grunduļi, ko ķer gan kungu namam, gan zemnieki paši sev. Ūdens ir veselīgs lietošanai cilvēkiem un lopiem. Zemnieki kungam apstrādā 200 desetīnas zemes, bet pārējo – sev. Daži cītīgi kopj bites. Sievietes bez lauku darbiem nodarbojas arī ar rokdarbiem – vērpj linus, pakulas un vilnu, auž audeklus gan savām vajadzībām, gan pārdošanai.

1936. gada nogalē Iekšlietu ministrijas tūrisma aģents Mārtiņš Grigorovičs rakstā ”Kalnu un ezeru zemē” par Maltas apkārtni rakstīja: “Sasniedzam Spēļu muižu ar Spēļu jauko ezeriņu un Viškeru ciema viensētas, kur, paceļoties augstākā kalnā, atklājas jauki dabas skati: uz ziemeļiem – Rozentovas 900 ha plašais priežu meža masīvs, zaļi zilganā dūmakā tīts; dienvidos bērzu birztalas, priežu sili, kalni, ielejas ar kā sidraba lenta aizvijošos Maltas upi. Sasniedzam Rozentovas muižu ar Romas katoļu baznīcu, kas celta 18. gs., muižas plašo dārzu un plašo parku simtgadīgām augstām liepām. Rozentovas muižas plašie zemes īpašumi pirms kara piederēja muižniekam Bogomoļcam un te pirms kara bija ap 300 galvu tīro Holandes sugas govju. Muižā atradās slavenā siernīca, kur tika izgatavoti garšīgi visādu šķirņu sieri, pazīstami zem nosaukuma ”Rozentovo” ne tikai visā Krievijā, bet arī ārzemēs. Kara un revolūcijas laikā plašā pils nodedzināta. Muižas plašā parkā var apskatīt simtgadīgās resnās, žuburainās liepas ar 6, 7, 9 un 11 žuburiem.”

Dzimtas atzars, pie kura pieder pirmie Rozentovas muižas īpašnieki, ir spilgts piemērs vācbaltiešu muižnieku radniecisko saišu veidošanai ar Polijas–Lietuvas dižciltīgajiem, un konfesijas maiņai atbilstoši laulātā konfesionālajai piederībai. Melhiora dēls Gothards Frīdrihs, viņa dēl Melhiors Antons, viņa dēls Francs Vilhelms, viņa dēls Antons Juzefs. Pēc Antona Juzefa fon Felkerzāma nāves muižu mantoja viņa znots, meitas Terēzes vīrs Romualds Pjotra dēls Bogomoļecs. Bet Romualda brālis Staņislavs apprecēja Terēzes māsu Doroteju. Ar Staņislavu aizsākās jauna Rozentovas īpašnieku līnija, kas turpinājās līdz muižas nacionalizēšanai.

R. Bogomoļecs nomira Vitebskā (Starp viņa nopelniem ir pasta staciju celšana Vitebskas guberņā, piesaistot vietējo muižnieku līdzekļus). Rozentovu mantoja viņa dēls Ignācijs Ksaverijs Bogomoļecs. I. Bogomoļecs apbedīts pie Sv. Krusta paaugstināšanas katoļu baznīcas Rozentovā blakus mātei. Saskaņā ar citiem datiem, viņš nomira bez pēcnācējiem, un Rozentovu mantoja viņa jaunākais brālis Antonijs Pjotrs Mihails Bogomoļecs. A. Bogomoļecs tika apbedīts pie Rozentovas baznīcas. Viņš bija precējies ar Krievijā dzīvojoša franču tirgotāja meitu Žozefīni Adeli Deprē – vairāku namu Pēterburgā un divu mūra namu Parīzē īpašniece.

Piens, krējums, sieri

Mihaila dēli muižnieki Filips un Mihails Bogomoļeci vislielāko ievērību un ienākumus guva ar Rozentovas muižā ierīkotās pienotavas produkciju. Pienotava aizsākās ar Filipa 1897. gada 17. oktobra lūgumu Vitebskas guberņas valdei par piena sildīšanas un piena izstrādājumu ražošanas ar diviem tvaika katliem ierīkošanu Rozentovas muižā. 1897. gada 8. oktobrī Rēzeknes apriņķa ispravņiks atļāva divu tvaika katlu ierīkošanu pienotavā Rozentovas muižā. Katlu ierīkošana bija nepieciešama nozīmīgākajam tehnoloģiskajam procesam – piena un krējuma pasterizēšanai. Pateicoties tai, pudelēs ar skrūvējamiem korķiem un uzrakstu “Rozentovo” iepildīto piena produkciju varēja ilgstoši uzglabāt un realizēt tālos Krievijas impērijas nostūros, kā arī Eiropas valstīs.

Attēlā – Rozentovas muižas piena produktu rūpnīcas „Розентово” sterilizētā saldā krējuma stikla pudele., 19.gs beigas un 20. gs. sākums, MVM krājums

 

Balvas saņēma arī Sanktpēterburgā, Varšavā, un Dvinskā. Līdz Sanktpēterburgai, kur atradās firmas galvenās noliktavas, produkcija tika vesta pa dzelzceļu, no turienes uz Varšavu, Londonu un citām Eiropas pilsētām. No Rozentovas līdz Antonopoles (tagad Maltas) dzelzceļa stacijai preci sākumā veda ar zirgiem, bet pēc tam muižnieks iegādājās franču firmas kravas automašīnu. Viss ceļš no muižas līdz stacijai bija bruģēts.

1920. gada 17. janvārī landesvērs izdarīja strauju uzbrukumu Antonopoles stacijai. Pēc niknas kaujas ar lieliniekiem staciju ieņēma. Tanī pašā dienā landesvēra labais spārns ieņēma Rozentovas muižu. Iespējams, šo cīņu laikā tika nopostīta Rozentovas muižas kungu māja.

Maltas vēstures muzeja krājumā atrodas Rozentovas muižas piena produktu rūpnīcas „Розентово” produkcijas etiķetes (siera, piena, saldā krējuma) un stikla pudeles (piena, saldā krējuma).

Attēlā – pastkarte, kurā redzama Maltas upe, blakus tilts, tam pāri Rozentovas muižas piena produktu rūpnīcas „Розентово” ēka (foto no MVM krājuma)

Rozentovas pagasts

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas tika izveidotas pagastu pašvaldības. Pagastu valdes un vecākos ievēlēja uz trim gadiem, pagasta tiesnešus – uz vienu gadu. Rozentovas pagasts bija viens no lielākajiem Režekens apriņķī. 1880. gadā to veidoja 3 iecirkņi: Rozentovas iecirknis ar 33 sādžām un 822 zemniekiem īpašniekiem, Zosnas iecirknis ar 21 sādžu un 709 zemniekiem īpašniekiem, Prezmas iecirknis ar 16 sādžām un 715 zemniekiem īpašniekiem. Rozentovas pagasta vecākais bija Naums Jegorovs, Rozentovas iecirkņa vecākais – Ignats Skudra, Zosnas iecirkņa vecākais – Konstantīns Osipovs, Prezmas iecirkņa vecākais – Augusts Andrejevs. Pagasta valdes ēka atradās Vertukšņu sādžā. Izglītotākais un vislabāk atalgotais Rozentovas pagasta valdes loceklis bija rakstvedis. Starp citu, Rozentovas pagastā par to strādājis dzejnieka, filozofa un reliģiju pētnieka Roberta Mūka (1923–2006) tēvs Miķelis Avens.

Senākie avoti par uzņēmumiem Rozentovas pagastā ir 1880. gadā izsniegtās tirdzniecības atļaujas. 1880. gada 4. janvārī izsniegta apliecība Rēzeknes namniekam Ivanam Visockim par Borovajas krogu. 1880. gada 7. jūnijā muižniecei Adelei Bogomoļcai izsniegta apliecība par sīktirdzniecību un par Rozentovas krogu. 1879. gada 31. decembrī Rozentovas pagasta zemniekam Antonam Putinam izsniegta apliecība par sīktirdzniecību. Solomenkas krogs piederēja muižniekam Filipam Bogomoļecam. Krogā dzīvoja arī Mihels Veismans, 22 gadus vecs, pierakstīts Rēzeknē, ebrejs, kokmateriālu uzpircējs.

1887. gadā minēts arī vietējās nozīmes 28. trakts, kas veda no Rozentovas līdz Antonopoles dzelzceļa stacijai.Rozentovas pasta nodaļa atradās 3 verstis no Antonopoles dzelzceļa stacijas (domājams, zirgu pasta stacijas ēkā).  1901. gadā vairs nav minēta Rozentovas, bet Antonopoles pasta nodaļa. Iespējams, tā tika pārcelta tuvāk dzelzceļa stacijai. Par lokālu centru Borovajas sādžu un Rozentovas muižu izveidoja arī pārvaldes iestādes – policijas iecirknis un miertiesas iecirknis, kas tika izveidoti 19. gs. pēdējā ceturksnī. 1914. gadā policijas iecirknis atrodas Rozentovas muižā.

Rozentovas tautskola dibināta 1873. gadā. Pēc 1897. gada ziņām, tā atradās Vertukšņu sādžā.Kopš 1879. gada ar pagasta valdes lēmumu pārtika jāsagādā skolēniem pašiem. Ūdens tika vests no ezera. Senākais tautskolas skolēnu saraksts ir 1880. gada maijā tautskolas kursa gala pārbaudījumus izturējušie.

1925. gada jūlijā iekšlietu ministrs 103 Latvijas pagastiem apstiprināja jaunus nosaukumus, ko pēc nezināmiem krietērijiem bija ieteikusi un pieņēmusi sevišķa komisija. Tostarp tika pārdēvēti šādi Rēzeknes apriņķa pagasti: Rozentovas pagasts – par Maltas pagastu. Spriežot pēc konteksta, šis bija pirmais centiens latviskot pagastu nosaukumus.

 

Par un ap Rozentovas baznīcu

Mūdynōt svātumu sirdīs,

Rozentovas bazneicā skaņ zvoni

(Anna Šīrone)

Maltas (Rozentovas) Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu koka baznīca celta 1780. gadā. Pamatbaznīca bija ļoti maza, tāpēc 1842. gadā to pagarināja par 3 asīm, bet 1906. gadā – vēl par 3 asīm. 1912. gada 16. maijā arhitektūras akadēmiķis Staņislavs Bržozovskis iesniedza apstiprināšanai Rozentovas mūra baznīcas projektu. 1915. gada 30. novembrī šī lieta nodota Vitebskas guberņas Celtniecības pārvaldei. Par lietas tālāko gaitu trūkst ziņu. Acīmredzot mūra baznīcas celšanas ieceri izjauca Pirmais pasaules karš.

Tā ir 24 metrus gara un 9 metrus plata. Tajā ir trīs koka altāri un saglabājušies ļoti veci un īpatnēji feretroni (mazi pārnēsājami altārīši). Viens no tiem ir no koka griezts, kuram vienā pusē atveidots Sv. Juris uz zirga, otrā – Vissvētākā Trīsvienība. Šāds feretrons ir vienīgais Latgales baznīcās un stilistiski atgādina Indricas baznīcas kokgriezumus. Arī otrais feretrons ir vecs un īpatnējs, – uz tā vienā pusē ir Sv. Jura glezna, bet otrā Skapulāru Dievmātes glezna. Trešais feretrons ir Čenstohovas Dievmātes glezna zeltītā ietērpā.

Rozentovas silā atrodas vairāki kapi: katoļu, luterāņu, pareizticīgo, Brāļu kapi. Pirms ieejas katoļu kapsētā 2018. gada 11. novembrī atklāts piemiņas akmens 14 “Maltas lūšiem” un 13 viņu atbalstītājiem. Blakus katoļu kapsētai – jau pareizticīgo kapsētas teritorijā atrodas arī Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca. (Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams atrodas jau Maltā, Smilšu ielā 9).

2020. gadā no 1. līdz 17. jūlijam «Rēzeknes novada dienu 2020» laikā Maltas KN ierosinātajā pirmajā mākslas plenērā «Dievnami gleznās» sešas mākslinieces gleznoja Rēzeknes novada pašvaldības iestādes “Maltas pagastu apvienība” sešu pagastu triju konfesiju 15 dievnamus. Maltā trīs esošos iemūžināja māksliniece Vēsma Ušpele.

…un vēl daži fakti.

1921. gada fotogrāfija “Jāņu diena Rozentovas slimnīcā” ievietota Pētera Apiņa sastādītajā fotogrāfiju grāmatā “Latvijai 100”.

1924. gadā Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Rozentovas nodaļas teātra entuziastiem teikts, ka Rozentovas biedri ir ļoti attīstīti, lai gan viņu lielākā daļa nav beigusi pamatskolu. Tie staigā uz mēģinājumiem pa 8–9 km un daži no tiem ir ļoti spējīgi un apdāvināti aktieri.

Bet paliek arī dažas neskaidrības. Piemēram, Rozentovā netālu no baznīcas atrodas īpatns akmeņu krāvums, par kuru atmiņās dalījās Klāra Kondrova (starp citu, viņas nopelns ir arī Rozentovas kapsētas kapličas izbūve): “Arī vietējiem muižniekiem (Zosnas, Glužņevas), sekojot līdzi Ludzas Karņickiem, radās vēlme te celt kapenes ar kapliču. Tika savesti materiāli. Bet 1. Pasaules karš pārvilka svītru. Iedzīvotāji materiālus izvazāja un izzaga. Palikušie krāvumi aicināja spēlēties Rozentovas skolas bērnus. Domāju, ka daudzos ģimeņu albumos vēl atradīsies fotogrāfijas ar skolniekiem kolonnu krāvumā. Arī es vēl atceros, kad gājām “pātaros” (mācības pirms Svētās Komūnijas), starpbrīžos tur spēlējāmies.”

Rozentovas tautastērps. Līdz šim vienīgais avots ir izdevuma “Latvju raksti” 2. sējums (Paris, 1990), kur pēc prof. R.Zariņa akvareļa tapis zīmējums “Rozentovas pagasts XXVII. 270a. Sievas un jaunavas tautas uzvalks”. Padziļināti Latgales tautastērpa pētniecībai pievērsusies mākslas zinātņu doktore Ieva Pīgozne (mākslinieka Jāzepa Pīgožņa meita). Viņa noskaidrojusi, ka Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā glabājas divas lina snātenes no Maltas pagasta (19.gs.).

Bet noslēgumā ielūkosimies Rozentovas kadriļas soļos – dejā, kas no Maltas pagasta aizdejota līdz Dziesmu svētku repertuāram (horeogrāfs, folklorists Ilmārs Dreļs):

https://www.youtube.com/watch?v=06r6_QsB0KA

Lai biežāk pagātne iedvesmo un palīdz veidot nākotni, par kuru reiz varēs teikt: “21. gadsimta maltēnieši gan bija uzņēmīgi un strādīgi malači, kā viņu senči 20. gadsimtā!”

Sagatavoja Skaidrīte Svikša (sadarbībā ar Maltas vēstures muzeju)

Izmantoti materiāli no grāmatas “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās”, 2018.

Atklātņu komplekts “Izzini Latvijas saulaino Maltu, 2020.