1949. gada 25. martā izsūtīto piemiņas dienas pasākumā šogad iedvesmojāmies no Jura Gaigala gleznas “Tēva pēdējā lūgšana” (Latgales Kultūrvēstures muzeja krājums), kurā viņš ir atspoguļojis savas sirdssāpes par izsūtījumā no bada un slimībām mūžībā aizgājušo tēvu. Vientuļš varenajā, aukstajā stepē kā visuma centrā… Sāpes un izmisums atspoguļotas viņa sejā un ķermenī. Uz ceļiem nometies tēvs lūdz Dievu. Lūdzas par savu trauslo dzīvību…

Juris Gaigals gleznā ir iemūžinājis tēva piemiņu un visas ģimenes sāpi par Sibīrijā bojā gājušo ģimenei dārgo cilvēku – vīru, tēvu. Jura Gaigala meita Dace Gaigala ir mantojusi saraksti starp vectēvu Sibīrijā un ģimeni.

Komunisma režīma paspārnē darbojās akmens sirds īpašnieki –bez sirdsapziņas, bez līdzjūtības. Viņu ļaunajiem darbiem nav noilguma. Režīms salauza cilvēkus, cilvēka dzīvība kļuva mazvērtīga komunisma režīma atbalstītāju acīs.

Paldies katram, kas atnāca, atcerējās, pagodināja represētos Sibīrijas ceļus izgājušos novadniekus, un nolieca galvas un iededza sveces, pieminot svešas zemes muklājos iemītās latviešu dvēseles. Paldies Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 3. Latgales brigādes 35.kājnieku bataljona komandiera v.i. Jānim Svilpem par Goda sardzes nodrošināšanu un kaprālim Laurim Melderim par piedalīšanos pasākumā, paldies Maltas Mūzikas skolas direktoram Normundam Štekelam, skolotājām Ilonai Dervanovai, Ludmilai Semjonovai, mūzikas skolas audzēknēm Maritai Rutkovskai, Melisai Apaidinai par silto, emocionālo muzicēšanu, paldies Vjačeslavam Aleksejevam par pasākuma apskaņošanu, Aldim Barovskim par tehnisko nodrošinājumu, sirsnīgs paldies bibliotēkas kolektīvam, rūpējoties par kārtību represēto piemiņas vietā piemiņas dienās un ikdienā.

Silvija Pīgožne, MVM vadītāja