Muzeja vadītāja Silvija Pīgožne, pa riņķi dodot simbolisku, adījuma ieskautu, krūzīti, aicināja pasākumā klātbijušos dalīties savās atmiņās un domās par unikālo „nevardarbīgo pretošanos”.

Antoņina Ostrovska pastāstīja par priekšvēsturi un Tautas frontes dibināšanas laiku. Strādājusi pastā, sakarunodaļā un pašvaldības vadītājs Viktors Kancāns uzrunājis, lai organizēju vīriešus, sakot, ka „kādam jābrauc”. „No man personīgi ļoti tuviem cilvēkiem barikādēs bija mans brālis, māsas vīrs, krustdēls un brālēns, viņa brālis. Meita jau bija studente, arī piedalījās, taisījusi tēju, sviestmaizes, bet mēs mājās lūdzāmies. Un arī šodien skaitu, ka lūgšanai ir ļoti liels spēks. Paldies Dievam, ka tolaik viss beidzās bez vardarbības, jo varēja taču visus tur samīdīt…  Arī šodien vairāk jālūdzas, lai ļaunie gari pasaulē neplosītos. Mums jābūt vienotākiem, labestīgākiem, padodot viens otram, roku, nekritizējot. Protams, nedod Dievs,  lai mūsu jauniešiem, kas tāds būtu jāpiedzīvo. Būsim uzmanīgi, analītiski un vienoti.”

Pasākumā klātbija arī Viktors Mačukāns, Aivars Kāršinieks, Valdis Krūza, Juris Šmaukstelis. Visi pieticīgi teica, ka „pasēdējām pie ugunskura un braucām atpakaļ”, taču vēlāk sarunās atklāja, ka Rēzeknē līdzi viņiem tikusi iedota piena konservu kombināta produkcija, sargājuši televīzijas torni, pāri tiltam bijuši sadzīti tādi tehnikas krāvumi vairākos stāvos, ka pat nevar iedomāties, kā tie veidoti un novākti. Vīrieši atcerējās arī sirsnīgās sarunas ar cilvēkiem no citiem novadiem, kas devušas īpašu vienotības sajūtu. Visi atzina, ka ģimenēm bijis visgrūtāk, jo nebijis mobilo telefonu.

Sakarniece Irēna Babre atcerējās, kā uztraukušies Rēzeknē, ka sakari varētu būt pirmie, ko ieņems. Arita Borovska pieminēja, kā ģimenē pie ekrāniem sēdējuši ziņu gaidās un lūgušies. Dzirdējuši, kā tikuši vākti ieroči un klusībā vesti uz Rīgu, visādam gadījumam. Silvija Pīgožne atcerējās dunoņu, kad Pušā zemu lidojušas nepasažieru lidmašīnas virzienā uz Daugavpili. Tāpat S.Pīgožne atgādināja Jāņa Koroļonoka atmiņas, kā kāda veca sieviņa Rēzeknē, pavadot autobusu, pienākusi klāt un iedevusi svētbildīti un visus nosvētījusi. Tāpat J. Koroļonoks uzdāvinājis muzejam karogu, ar kuru bijis manifestācijā un kuru vienmēr pacēlis pie mājām Barikāžu atceres dienās.

Tālaika fakti jau kļūst par miglainām atmiņām. Taču par tām jāatgādina, lai cilvēki saglabātu možumu sarežģītajos mūslaikos.

Skaidrīte Svikša

Barikāžu dalībnieki no Maltas un ar saknēm Maltā
1. Jānis Koroļonoks
2. Juris Šmaukstelis
3. Arturs Ludboržs
4. Arturs Zeile
5. Valdis Krūza
6. Jānis Krūza
7. Vladislavs Noviks
8. Viktors Mačukāns
9. Vladimirs Kokojevs
10. Aivars Kāršinieks
11. Genādijs Strods
12. Arvīds Anževs
13. Aivars Ušpelis
14. Raisa Smirnova
15. Sergejs Smirnovs
16. Diāna Pavlovska
17. Lija Kļaviņa-Lozda
18. Ruta Mika
19. Aleksandrs Danšins
20. Jānis Zarembo (miris)
21. Jāzeps Silinieks (miris)
22. Arvīds Romančuks (miris)
23. Antons Prančs (miris)
24. Jāzeps Kuzmins (miris)

Ar saknēm Maltā  un Maltas apkārtnē
26. Pēteris Korsaks
27. Juris Gaigals (miris)