LT Stable - шаблон joomla Книги

Pagasta skolu vēsture

Ieskats Maltas pagasta skolu vēsturē

Senāk Latgalē ar bērnu izglītošanu nodarbojās reliģiskās iestādes. Lasīt bērni mācījās no baznīcas lūgšanu grāmatām, valodu no mātes stāstītām pasakām un dziedātām šūpuļdziesmām. Apmeklēt skolas un mācīties latgaliešu bērni varēja pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861.gadā. Līdz tam, skolas apmeklēt varēja atļauties bagātu un turīgu vecāku bērni. 19.gs. Krievijas cariskās impērijas laikā Latgales bērni tika mācīti krievu valodā.


 

 

 

 

 

 

Viena no vecākajām latgaliešu mācību grāmatām- ābece "Latvišu bokveris" ir izdota 1864.gadā Viļņā, iespiesta krievu burtiem, jo tajā laikā Latgalē pastāvēja drukas aizliegums latīņu burtiem. Līdzīgas mācību grāmatas latviski, krievu burtiem, tika izdotas arī vēlāk- 1876., 1884.gadā. Latviešu (latgaliešu) valodā ābeces parādījās tikai 20.gs sākumā, 1905.- 1927.gadā. (Pētījums "Jura Cibuļa ābeces", MVM, 2008.g)

Ziņas par pirmajām skolām Maltas pagastā ir no laika perioda 19.gs II. pusē, kad 1876.gadā, toreiz Rozentovas pagasta Vertukšņas sādžā par zemnieku līdzekļiem tika uzcelta pamatskolas ēka. Mācības tajā notika krievu valodā. To apmeklēja 34 turīgāko zemnieku bērni. 

Pēc Latgales apriņķu tautskolu stāvokļa ziņām uz 1873./74.mācību gadu, Rozentovas pagastā skola ir dibināta 1873.gadā, tajā mācījās 30 zēni.

1882./83.mācību gadā Rozentovas tautskolas skolotājs bija V.Brusenko, izglītību ieguvis Polockas skolotāju seminārā. Reliģijas pasniedzējs bija J.Gervinskis. 

1910.gadā skola tika pārdēvēta par 6-klasīgo pamatskolu. Tajā strādāja 2 skolotāji. Borovajā, tagad Maltas ciemā, skola ar krievu mācību valodu tika atvērta 1912.gadā.

19.gs 60- 70, tajos gados latviešu progresīvie cilvēki sāka domāt par latviešu skolu dibināšanu. Latgalē šādas skolas radās tikai 20.gs 20- tajos gados, kad Latgale tika pievienota pārējiem Latvijas novadiem.

Latviešu skolas pirmsākumi Maltā meklējami 1920.gadā, kad toreiz, vēl Rozentovas pagastā tika izveidota Vertukšnes- Rozentovas pamatskola. Mācības notika latviešu un krievu valodās. Tajā mācījās 70 latviešu un 46 krievu bērni. Skolas pārzine bija S.Valiniece.

 

 

 

 

 

1922.gadā skolu sadalīja divās skolās: Rozentovas latviešu un Vertukšnes krievu pamatskolā.

1927.gadā Maltā atvēra Antonopoles 6-klasīgo ebreju pamatskolu. 

20.gs 30-tajos, Maltas pagastā bija šādas skolas:

 

 

 

 

 

1. Rozentovas 6. klasīgā pamatskola ar pārzini Stefaniju Veikšans (1935.g)- Ziedukalna 6. klasīgā pamatskola Vertukšņā ar pārzini Antonu Valenieks (1937.g), 5 skolotāji;

 

 

 

 

 

 

2. Rozentovas 6.klasīgā pamatskola ar pārzini Bronislavu Viļums (1935.g)- Maltas 6.klasīgā pamatskola Rozentovā ar pārzini Pēteri Jozānu (1937.g), 5 skolotāji; 

 

 

 

 

 

3. Rozentovas krievu 6.klasīgā pamatskola Vertukšņā ar pārzini Antoninu Firsovs (1935.g)- Ezergala krievu 6.klasīgā pamatskola Vertukšņā ar pārzini Borisu Magers (1937.g), 5 skolotāji;

 

 

 

 

 

Zosnas 6.klasīgā pamatskola ar pārzini Pēteri Jozānu (1935.g), pārzini Ādamu Vorkaļs (1937.g), 5 skolotāji;

 

 

 

 

 

Prezmas 4.klasīgā pamatskola ar pārzini Antoninu Vucāns, 2 skolotāji;

 

 

 

 

 

Mieškaņu 4.klasīgā pamatskola ar pārzini Zuzannu Leitis, 2 skolotāji;

 

 

 

 

 

Voinovas (1935.g)- Druvmalas (1937.g) krievu 6.klasīgā pamatskola ar pārzini Jāni Zaicevu, 5 skolotāji;

 

 

 

 

 

Černostes (1935.g)- Purvmalas (1937.g) latviešu 4.klasīgā pamatskola ar pārzini Teklu Sviridenko;

 

 

 

 

Dlužņevas (1935.g)- Laizānu (1937.g) latviešu-krievu 4.klasīgā pamatskola ar pārzini Bertoldu Ozols, 3 skolotāji;

 

 

 

 

 

Antonopoles žīdu (ebreju) 6.klasīgā pamatskola Borovajā, pārzinis Marija Saltupers (1937.g) 2 skolotāji;

 

 

 

 

 

Bondaru (1935.g)- Mucenieku (1937.g) 4.klasīgā pamatskola ar pārzini Alvīni Suharževskis, 1 skolotājs;

 

 

 

 

 

Viškeru krievu 4.klasīgā pamatskola ar pārzini Elizabeti Konstantinovs, 2 skolotāji;

 

 

 

 

 

Maltas (1935.g)- Silmalas (1937.g) krievu 4.klasīgā pamatskola ar pārzini Liliju Šmits, 2 skolotāji;

Laizānu kurlmēmo skola Glužņevā ar pārzini Aleksandru Pols, 17 skolotāji.

 

 

 

 

Maltas I pakāpes poļu pamatskola, pārzine A.Salcevičs.
(Grāmatas: Pagastu apraksti, Valsts statistikas pārvaldes izdevums, Rīga, 1935.g; A.Maldups "Apriņķu un pagastu apraksti", Riga, 1937.g; Latvijas konversācijas vārdnīca, 1936-37.g.; Attēli no Maltas vēstures muzeja krājuma fotogrāfijām;)

1935.gadā Rozentovas 4-klasīgo pamatskolu pārdēvēja par Maltas 6-klasīgo pamatskolu. Skolā strādāja 6 skolotāji, skolas pārzinis bija P.Jozāns. 

1937.gadā bija pirmais 6-klasīgās pamatskolas izlaidums. To pabeidza 16 skolēni. 1938.gadā skolu paplašināja, to pārceļot uz slimnīcas ēku. Bijušajās skolas telpās ierīkoja zāli sporta nodarbībām. 

1937./38.mācību gadā Rozentovas 6-klasīgo pamatskolu pabeidza 27 skolēni.

1940.gadā, pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā, sakarā ar obligāto 7-gadīgo izglītību, skola kļuva par Maltas 7- gadīgo skolu. Tajā bija 8 skolotāji, direktors bija J.Strautmalis.

2.Pasaules kara laikā, vācu okupācijas gados, skola turpināja darboties kā 6-klasīgā pamatskola. Mācību gads bija īss, no oktobra līdz maijam.

Maltas latviešu vidusskolas veidošanās sākās 1944./45.mācību gadā, kad Maltas 7-gadīgajā skolā atvēra 8. klasi. Šajā gadā skolā mācījās 289 skolēni.

No 1947.gada janvāra ar Rēzeknes apriņķa komjaunatnes komitejas lēmumu tika apstiprināta Maltas vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācija.

1947./48.mācību gadā tajā iestājās 16 skolēni. Šajā mācību gadā Maltas vidusskolā ietilpināja četras krievu klases.

1948./49.gadā notika Maltas vidusskolas pirmais izlaidums. Tajā laikā skolā mācījās 514 skolēni. Skolai piederēja 2 ēkas Rozentovā, bet 1947.gadā Maltas pagasta izpildkomiteja skolas rīcībā nodeva vēl vienu ēku, kurā līdz tam bija ambulance un veterinārais punkts. Nedaudz vēlāk Maltas MTS atbrīvoja labības tīrīšanas ēku, kas atradās uz skolas zemes. Tajā ierīkoja sporta zāli skolas vajadzībām.

Skolai nebija telpu bibliotēkas ierīkošanai, trūka krēslu, galdu, solu, tāfeļu un pārējo mācību līdzekļu.

No 1949.gada Vertukšņā pastāvēja Ezergala krievu vidusskola.

1950.gadā notika izmaiņas administratīvi- teritoriālajā iedalījumā. Tika likvidēti pagasti, apriņķi. Teritorija tika sadalīta rajonos. Izveidojās Maltas rajons ar centru Maltas ciemā.

1952.gadā Maltā sāka būvēt jaunu vidusskolas ēku. 1953.gadā tās celtniecība tika pabeigta. Uz šo ēku pārcēlās Ezergala krievu vidusskola no Vertukšnes. Arī latviešu vidusskolas 8. – 11.klases uzsāka mācības šajā ēkā, kuras notika divās maiņās. Rozentovā palika 7- gadīgā skola ar latviešu mācību valodu. 

1962./63.mācību gadā Maltas latviešu un krievu vidusskolas apvienoja vienā vidusskolā ar latviešu un krievu mācību valodu. Skola strādāja divās maiņās, jo nepietika klašu telpu. 

1959./60.mācību gadā, sakarā ar Maltas rajona likvidēšanu, skola saņēma bijušo Maltas kompartijas komitejas ēku un 1958.gadā uzbūvēto sporta zāli. Skolotāji tika apgādāti ar dzīvokļiem.

1960.gadā Maltā atvēra palīgskolu. Maltas vidusskolai piederošās ēkas Rozentovā nodeva šīs skolas vajadzībām.

Telpu trūkuma dēļ, Maltas vidusskolai 1.- 7.klases nācās izvietot vairākās Maltas ciemata ēkās. 

1959.gadā sāka būvēt jaunu ēku Maltas vidusskolai. Sakarā ar internātskolas veidošanos, jaunuzcelto ēku nodeva šīs skolas vajadzībām, kura pastāvēja no 1960. līdz 1995.gadam. 

1961. gadā Maltas internātskolā mācījās 140 skolēni, strādāja 14 skolotāji. Pirmais skolas direktors bija A.Krotovs, vēlāk V.Mozgunovs, mācību daļas vadītājs bija A.Lokotko. Skolā strādāja šādi skolotāji: I.Petrova, L.Merkulova, I.Zalužinska, L.Omule, P.Merkulovs, A.Vaļuma, L.Popova, M.Artemjeva, Z.Kontautiene, J.Štikāne. Skolas audzēkņi bija pilnā valsts apgādībā.

Kopš 1976. gada par skolas direktoru strādāja I.Sorokins, mācību daļas vadītājs bija P.Tārauds. Ilgus gadus par skolotājiem šajā skolā nostrādāja: V.Tāraude, A.Traškova, L.Ružāne, B.Beļaka, H.Demčuka, S.Moisejeva, J.Kardjalis, B.Šmaukstele, A.Denisova, R.Šļomina.

Laika posmā no 1963. - 1967.gadam Maltas internātskolā vidēji mācījās 350 skolēni, strādāja 31- 34 skolotāji.

1967./68.mācību gadā Maltas vidusskolā bija 655 skolēni, 27 klašu komplekti. Skolā strādāja 51 skolotājs, direktore bija L.Matvejeva. 

1970.gadā skolas ekspluatācijai nodeva piebūvi ar 15 klašu telpām. Līdz ar to skola uzsāka apmācību procesu vienā maiņā.

1970./71.mācību gadā skolā strādā 55 skolotāji, direktors bija J.Rupainis.

Kopš 1974.gada apmācību darbs skolā noritēja pēc kabinetu sistēmas, kuri bija apgādāti ar tehniskajiem un mācību līdzekļiem.

1978./79.mācību gadā Maltas vidusskola saņēma internāta ēku ar vietām 120 skolēniem. Uzlabojās skolēnu mācību un sadzīves apstākļi. Šajā mācību gadā skolā bija 714 skolēni.

1991./92.mācību gadā Maltas vidusskola tika sadalīta Maltas 1.vidusskolā ar latviešu mācību valodu un Maltas 2.vidusskolā ar krievu mācību valodu. 

1991./92. mācību gadā Maltas 1.vidusskolā mācījās 472 skolēni.

1991.gadā Maltas 2.vidusskola ar krievu mācību valodu pārvietojās uz internātskolas ēku. Maltas internātskola, kurā mācījās un dzīvoja bērni bāreņi, tika reorganizēta par Maltas 2.vidusskolu ar bērnu namu. 

1991./92.mācību gadā Maltas 2.vidusskolā mācījās 507 skolēni.

1992./93.mācību gadā Maltas 1.vidusskolā bija 14 klašu komplekti, 256 skolēni, Maltas 2.vidusskolā mācījās 441 skolēns.

1993./94.mācību gadā Maltas vidusskola svinēja 50.gadu jubileju. Pa šiem gadiem skolā ir strādājuši vairāk kā 160 skolotāju. Skolu absolvējuši 1407 skolēni.

Skolas direktori ir bijuši: K.Tjarve (1944-1945), J.Stuburs (1945-1946), P.Martināns (1946-1950), L.Ušpele (1950-1956), L.Matvejeva (1956-1971), J.Rupainis (1971-1999), M.Podnieka skolu vada no 1999. gada.

No skolotājiem, vairāk kā 25- 30 gadus skolā nostrādāja: M.Ječa, A.Baufale, A.Oļeiņikova, J.Mikasenoka, S.Kairišs, V.Šostaka, M.Purmale, G.Novika, V.Tjarve, A.Kancāne, V.Kancāns, M.Artemjeva, V.Upenieka, M.Čepele.

1996./97.mācību gadā Maltas 2.vidusskolā mācījās 313 audzēkņi, strādāja 38 pedagogi.

1960.gadā Rozentovā darbu uzsāka Maltas palīgskola- internāts garīgi atpalikušo bērnu apmācībai. Sākotnēji tā tika izvietota bijušajās Maltas vidusskolas ēkās.

Skolas ēkas bija vecas, tās sastāvēja no 5 ēkām, 3 šķūņiem un 1 kūts. Četrās ēkās tika izvietotas guļamtelpas, darbnīcas un virtuve. Galvenajā ēkā bija mācību telpas.

Pirmajā mācību gadā skolā mācījās 40 skolēni, strādāja 10 skolotāji un audzinātāji, 13 tehniskie darbinieki.

1964.gadā skolā mācījās 130 skolēni, strādāja 29 skolotāji un 24 tehniskie darbinieki. Skolēnus apmācīja pēc speciālas programmas. Bez mācību priekšmetiem tie apguva šūšanas, mājturības, galdniecības, atslēdznieku amatus. Skolēni bija pilnā valsts apgādībā. Mācības notika latviešu un krievu valodā.

1966.gadā tika uzceltas jaunas, piemērotākas ēkas skolas vajadzībām un nodotas ekspluatācijā 1968.gadā. Tajās izvietojās mācību telpas un kopmītnes. 1968.gadā skolā mācījās 124 skolēni, vēlāk to skaits pakāpeniski palielinājās. 1970./71.mācību gadā bija 158 skolēni, 8 klašu komplekti.

Par skolas direktoriem strādāja A.Beļaks(1960.-1989.g), mācību daļas pārzine bija I.Krūza, Z.Bagele, pionieru vadītāja A.Balode. Pirmie skolotāji un audzinātāji ir bijuši J.Lazdāne, B.Pavlovskis, O.Šmakova, A.Sekste. 

No 1988.gada skolā mācās un dzīvo bērni bāreņi, kuriem apmācības notiek krievu valodā. 

Skolas direktori Lija Korkliša (1989.-1991.g), Ivans Bebrišs (kopš 1991.g).

1996.gadā Maltas internātpalīgskolā mācījās 117 skolēni no dažādām Latvijas pilsētām un rajoniem, 76 no kuriem ir bāreņi. Galvenais, šos audzēkņus bija sagatavot patstāvīgai dzīvei nākotnē. Skolā tika mācītas dažādas specialitātes: Lauksaimniecības un celtniecības strādnieki, šuvējas, pavāra palīgi. 

Skolā tika izveidota palīgsaimniecība ar 26 ha zemes, no tiem 18 ha aramzeme. Tika turēti lopi. Skola sevi nodrošināja ar lauksaimniecības produktiem.

Maltas mūzikas skola dibināta 1991.gadā ar trim nodaļām: klavieru, ar 7.gadīgu mācību kursu; akardeona, ar 5 mācību gadu kursu; pūšamo instrumentu, ar 5 mācību gadu kursu. Pirmā klasē tika uzņemti 39 skolēni. Kopā tika uzņemts 61 audzēknis.

Skolas direktori Vladislavs Štekels, Normunds Štekels.

1995.gadā mūzikas specialitātes apguva 114 skolēni no Maltas 1 un 2 vidusskolām, Lūznavas pagasta, Pušas, Feimaņu, Ozolaines, Ružinas, Silmalas pagastu skolu skolēni. Skolā strādāja 12 pasniedzēji: 7 pamata darbā un 5 amatu apvienošanas kārtībā. Skolotāji: A.Vētra (klavieres), V.Kozlovs (pūšamie instrumenti), A.Cible (mūzikas literatūra), I.Pauliņa (kokle).

1996.gadā bija pirmais izlaidums. Mūzikas skolu beidza 21 audzēknis.

1996./97.mācību gadā tika izveidota vijoles spēles nodaļa ar 5 vijoles klases audzēkņiem. 

Šajā mācību gadā skolā mācījās 123 audzēkņi. Strādāja 12 skolotāji. Izveidoti un iekārtoti mācību kabineti katrai specialitātei. Iekārtota aktu zāle koncertiem ar 124 sēdvietām. Iegādāti nepieciešamie mūzikas instrumenti, izveidota nošu bibliotēka. 

Audzēkņi aktīvi piedalās republikas, novada, pagasta, koncertos un pasākumos. Sniedz koncertus skolā un ārpus tās. Skola attīstās un pilnveidojas. Nepieciešams iegādāties flīģeli (klavieres). 

Lielākā 1996./97.mācību gada problēma bija finansējuma trūkums skolotāju algām. Pirmais visu mūzikas nodaļu izlaidums notika 1998.gadā. 

2009. gada 24. aprīlī Maltas mūzikas skolai bija gods organizēt VIII Ziemeļlatgales mūzikas festivālu. 

Jau ar 2002. gada pavasari iedibinājās šī lieliskā tradīcija pulcēt kopā visus Latgales mūzikas un mākslas mīļotājus. 

Maltas mūzikas skolas kolektīvs lepojas ar to, ka VIII Ziemeļlatgales mūzikas festivāls, ar Maltas pagasta pārvaldes, Rēzeknes novada domes un Rēzeknes novada kultūras nodaļas atbalstu, tika organizēts tieši Maltas mūzikas skolā.

Katru gadu tika rīkoti izbraukuma koncerti uz apkārtējiem pagastiem, lai popularizētu profesionālo muzikālo izglītību, iepazīstinātu vecākus, skolasbiedrus ar skolas audzēkņu sasniegumiem apgūstamajās specialitātēs.

  Malta  

 

Tuvākie pasākumi

Jūl
8

11:00 08.07.2017 - 02:00 09.07.2017