LT Stable - шаблон joomla Книги

Katoļu baznīca

Rozentovas (Maltas) katoļu baznīca

 

Rozentovas (Maltas) katoļu baznīca (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis). Atrodas Maltā, Rozentovas ielā 4, datējams ar 1780. -1782., 1842.,1906. gadu. (VKPAI aizsardzības Nr. 5836.)

Baznīcas celtniecība uzsākta 1780.gadā ar muižnieka A. Folkerzāma atbalstu. Pirmais ieraksts metriku grāmatā izdarīts 1782. gadā. Tā kā baznīca bija pārāk maza apdzīvotajai vietai, 1842. gadā to pagarināja par trim asīm. 1906. gadā, prāvesta Feliksa Ruiko laikā, ar poļu muižnieka Bogomoleca atbalstu, baznīca vēlreiz tika pagarināta par 3 asīm. Baznīcā trīs koka altāri. Lielajā altārī ir skaisti kokgriezuma elementi. Baznīcā atrodas arī divi sānu altāri: Jaunavas Marijas altāris un Jēzus Sirds altāris.

Baznīcas pagarinājumus var labi saskatīt baznīcas griestos. Otrajā būvē atrodas ērģeles un kora telpas, trešajā – tikai augsti koka dēļu griesti. Baznīca ir 24 m gara un 9 m plata.

Baznīcā saglabājušies  trīs koka feretroni (pārnesamie altārīši). Divi no tiem neogotikas stilā: pirmajam vienā pusē atveidots sv. Juris uz zirga, bet otrā pusē  – Svētā Trīsvienība. Otrajam feretronam vienā pusē ir Jēzus Sirds tēls, otrā -Čenstohovas Dievmātes glezna zeltītā ietērpā.

Trešais feretrons ir visvecākais šinī baznīcā - vienā pusē tam ir Skapulāru Dievmātes glezna, bet otrā – Svētā Jura glezna.

Baznīcas pagalmā 1926. gadā ir uzstādīts misiju koka krusts.

Apkārt baznīcai mūra žogs ar dzelzs režģiem.

Baznīcas austrumu pusē, aiz baznīcas žoga, silā atradās vairākas senas kapsētas, kur bijuši arī I Pasaules karā kritušo vācu kareivju kapi ar pusuzceltu pieminekli ar akmenī iekaltu dzelzs divīzijas krustu. Šis piemineklis ir bijis gandrīz divstāvu nama augstumā un zem tā bijušas izbūvētas akmens velves, kuras bija domātas kā kapliča Zosnas muižas īpašniekam. Diemžēl piemineklis nav saglabājies.

Zvanu tornis (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis) Datējams ar 19. gs. 2.pusi, (VKPAI aizsardzības Nr. 5837). Atrodas pie Rozentovas (Maltas) katoļu baznīcas vārtiem, būvēts no ķieģeļiem uz akmens pamata. Zvanu tornī atrodas četri zvani.

 

SVĒTĀ KRUSTA PAGODINĀŠANAS SVĒTKI

Pēc lielākajiem notikumiem cilvēces vēsturē – Kristus piesišanas Krustā, apbedīšanas, Augšāmcelšanās un Debeskāpšanas, svētais Krusts, uz kura Kristus pieņēma nāvi, bija pazaudēts. Pēc tam, kad romiešu karaspēks 70. gadā izpostīja Jeruzalemi, Svētās vietas, kas bija saistītas ar Pestītāja dzīvi virs zemes, atradās aizmirstībā, uz dažām no tām tika uzcelti pagānu tempļi. Svētais Krusts tika atgūts tikai Konstantīna Lielā valdīšanas laikā.

Pēc baznīcas IV gs. vēsturnieku liecībām, Konstantīna māte, svētā Helēna, sava karaliskā dēla lūgumu vadīta, brauca uz Jeruzalemi, lai atrastu vietas, kas būtu saistītas ar Kristus dzīves notikumiem virs zemes, kā arī Svēto Krustu, kura parādīšanās Konstantīnam kļuva par uzvaras zīmi pār ienaidniekiem. Literatūrā ir sastopami trīs dažādas Kristus Krusta atgūšanas versijas.

Saskaņā ar vissenāko versiju, svētais Krusts atradās zem Venēras pagānu tempļa. Tā nojaukšanas laikā bija atrasti trīs krusti, kā arī dēlītis ar uzrakstu un naglas, ar kurām Pestītājs bija piesists krustā. Lai uzzinātu, kurš no krustiem ir tas, uz kura Kungs bija pienaglots, Jeruzalemes bīskaps Makārijs († 333) piedāvāja pielikt pēc kārtas katru no tiem smagi slimai sievietei. Pēc pieskaršanās vienam no krustiem viņa izveseļojās. Tad visi klātesošie slavēja Dievu, kurš ir norādījis uz īsto Kristus Krustu, kuru bīskaps pacēla augšā vispārējai pagodināšanai.

Otrā versija no V gs. stāsta par I gs. notikumiem: Krustu bija atradusi imperatora Klaudija (41–54) sieva Protonika, pēc tam Krusts bija atkal paslēpts un no jauna atgūts IV gs.

Saskaņā ar trešo versiju, kura, tāpat kā otrā, ir cēlusies Sīrijā V gs., svētā Helēna mēģināja uzzināt Krusta atrašanās vietu no Jeruzalemes jūdiem. Beidzot viens ebrejs gados, vārdā Jūda, kurš sākumā negribēja atklāt noslēpumu, pēc spīdzināšanas parādīja Krusta atrašanas vietu – Venēras templi. Svētā Helēna lika nojaukt templi un veikt izrakumus. Zem tempļa tika atrasti trīs krusti. Noteikt Kristus Krustu palīdzēja brīnums: mironis, kuru tai brīdī nesa garām, pēc krusta pieskaršanās tam, kļuva dzīvs. Par veco ebreju Jūdu ir paziņots, ka tas vēlāk esot pieņēmis kristietību ar vārdu Kiriaks  un kļuvis par Jeruzalemes bīskapu.

Precīzs Krusta atrašanas datums nav zināms. Visdrīzāk tas notika 325. vai 326. gadā. Pēc svētā Krusta atgūšanas Konstantīns lika uzcelt Jeruzalemē vairākas baznīcas, kur notiktu dievkalpojumi ar svētajai pilsētai pienācīgu svinīgumu. Ap 335. gadu Golgātas un Kunga Kapa tuvumā tika uzcelta un iesvētīta liela bazilika. Tās, kā arī citu celtņu Krustā sišanas un augšāmcelšanās vietā, iesvētīšanas diena (13. vai 14. septembrī) tika atzīmēta ar lielām svinībām un iekļuva Liturģiskajā kalendārā visā Baznīcā.

 

  Malta  

 

Tuvākie pasākumi

Dec
16

16.12.2017 12:00 - 15:00

Dec
17

17.12.2017 12:00 - 15:00

Dec
17

17.12.2017 17:00 - 19:00