|
|
PAR MALTU
Maltas ciemu līdz 1936. gadam dēvēja par Borovaju, savukārt Maltas pagastu līdz 1925. gadam - Rozentovas pagasts. Pagasta nosaukums bija aizgūts no netālās Rozentovas muižas, ar kuru nesaraujami saistīta arī Maltas vēsture.
18. gs. sākumā Rozentova piederēja vācu muižniekam A. Falkerzāmam, 18. gs. beigās un 19 gs. 1. pusē Šadursku, bet 19. gs 2. pusē Bogomelecu dzimtai.
 1836. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika izbūvēts Pēterburgas - Varšavas lielceļš, bet vēlāk - 1861. gadā - atklāta dzelzceļa līnija Pēterburga Varšava ar dzelzceļa staciju Antonopole. Virzoties no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvetās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta - Borovaja, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.
1936. gadā Borovajas ciems tika pārdēvēts par Maltu, apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem un vairāki desmiti tirgotavu, kuras galvenokārt piederēja ebrejiem. Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.
Maltas izaugsmē nozīmīgi bija arī 20. gs. 50. 60. gadi, īpaši laiks no 1950. līdz 1959. gadam, kad Malta bija rajona centrs. Šajā laikā notika intensīva celtniecība tika atjaunots kultūras nams (celts 1939. gadā kā Aizsargu nams), uzcelta pienotava, rūpniecības kombināts, slimnīca un skola. Līdz 1976. gadam ciemā tika uzceltas 332 individuālās mājās.
 Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).
Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.
Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.
 Maltas zirgu pasta stacija, celta 19. gs. vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. Maltas vēstures muzejs, kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija, piedāvā arī ekskursiju pa Maltas kultūras pieminekļiem.
Labi izveidotas ceļu tīkls ļauj ērti nokļūt no Maltas uz vairākiem citiem Latgales tūrisma objektiem muzeju "Mežmalas", Baldas ūdensdzirnavām, Lūznavas muižu, Latgales keramiķu darbnīcām un atpūtas mītnēm Rāznas ezera krastos.
|
