Juris Gaigals(1931-2018) piedzimis 1931.gada 5. aprīlī Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Kovaļevkas sādžā. Bērnība aizritējusi gleznainās Liskas krastos. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultāti, strādājot rūpnīcās kā konstruktors, sācis apmeklēt gleznošanas kursus, kurus vadīja mākslinieki Aleksandrs Zviedris, Eduards Jurķelis un Kurts Fridrihsons. Visu mūžu ir bijis Latgales, Latvijas iemūžinātājs gleznās, kuru motīvi izmantoti daudzu grāmatu noformējumos. J. Gaigals ir pievērsies arī latviešu tautasdziesmu ilustrēšanai, izveidojot deviņus īpaši rūpīgi, pašrocīgi noformētus albumus. Maltas vēstures  muzejā atrodas viens albums un oriģinālā ilustrācija "Borovys tiergs", tās reprodukcija redzama arī Maltas vēstures muzeja pamatekspozīcijā "Malta ceļu un notikumu krustojumā vēstures fotomirkļos".

J.Gaigala dāvinājumi muzejam

2004. gadā Maltas vēstures muzejam uzdāvinājis savas numismātikas un bonistikas kolekcijas, kopumā 37 vienības. Īpašu ievērību ieguvušas divas no tām: 100 rubļu- Krievijas valsts kredītbiļete un 500 rubļu- Krievijas valsts kredītbiļete.

500 rubļu. Krievijas valsts kredītbiļete, emitēta 1912. gadā, Nikolaja II valdīšanas laikā. Izgatavošanas laiks (1917-1918). Tika izlaistas1917. gada beigās un 1918. gadā padomju valdības laikā pēc 1912. gada parauga. Iegūšanas datums: 01.06.2004. Aversu zīmējis Rihards Zariņš. Uz naudas zīmes reversa kreisajā pusē attēlots Pētera I portrets, labajā zīmējuma pusē attēlota alegoriska jaunas sievietes figūra, kas simbolizē Krievijas impēriju.

100 rubļu. Krievijas valsts kredītbiļete, emitēta 1910. gadā, Nikolaja II valdīšanas laikā.  Tika izlaistas Pagaidu valdības laikā 1917. gadā. Iegūšanas datums: 01.06.2004. Aversu zīmējis Rihards Zariņš. Reversāovālajā rāmī Katrīnas II portrets, ko veidojis mākslinieks F. Tomaševskis, bet pie reversa puses izveides strādāja mākslinieks R. Reslers.Naudas zīmju darināšanas vieta ir Krievijas valstpapīru spiestuve (jeb t.s. Ekspedīcija. Экспедиция загатавления государственных бумаг) Pēterburgā.

Interesanti fakti. * Blakus tagadējai Maltai atradās Griščatu muiža, kuras pārvaldnieka dēls Rihards Zariņš (1869-1939) ir ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā un kļuva par ievērojamu naudaszīmju dizaineru cariskajā Krievijā un Latvijā. * Tas, ka pie „katjeņku” un „petjeņku” radīšanas strādājis Rihards Zariņš, Krievijā kļuva zināms tikai 2003. gadā – pēc „Goznak” speciālistu pētījuma Natālijas Kurjatņikovas vadībā. Šīs grafiski izcilākās Krievijas banknotes tiek uzskatītas par pasaules mēroga mākslinieciskiem šedevriem. * Naudaszīmes ir izgatavotas no papīra, kas apdrukāts vara gravīras tehnikā, izmantojot t.s. Orlova četru krāsu iespiedmašīnu. Papīrs tika izgatavots Krievijas valstpapīru spiestuves papīra nodaļā, kur tika izmantotas jaunākās papīra veidošanas tehnoloģijas, veidojot papīru ar ūdenszīmēm. Papīrs tika pielāgots tālaika zinātnes standartiem, kas veicināja papīra ražošanu, kam piemita šādas īpašības: īpaši izturīgs un elastīgs, kā arī ilgmūžīgs, tam piemita maksimāla aizsardzība pret viltošanu.

No  2005. līdz 2018. gadam Juris Gaigals Maltas vēstures muzejam uzdāvinājis:

• savas gleznas „Prezmu dzirnavas”,„Adamovas ezers”, „Pie vecām ūdens dzirnavām”un akvareli „Borovys tiergs”;
• savu skolas laiku stikla  tintnīcu;
• sienas pulksteni ar dzeguzi, kas piederēja māsai Genovefai;
• radioaparātu no Rīgas radio rūpnīcas, kur kādu laiku bija strādājis;
• divus ogļu gludekļus, kas piederējuši viņa vectēvam – šuvējam Ignatam Voitenokam (Ignata tēvs Staņislavs “papīros” ir Voitans (no vārda “voits”, kas nozīmē muižas pārvaldnieks), Staņislavs bija Gerasimovas muižas pārvaldnieks);
• savas mātes Annas Voitenokas 1914. gada liecību, pabeidzot Dzementovas pamatskolu.

 Pēc 2018. gada, turpinot sava tēva tradīcijas, meita Dace GaigalaMaltas vēstures muzejam uzdāvinājusi: gleznu „Zemnieka sēta”, Jura Gaigala portfeli no studiju laikiem, albumu ar mākslinieka Jura Gaigala tautasdziesmu ilustrācijām "Latviešu tautas jauniešu sadzīve".

Jubilejas gada unikālie jaunieguvumi

Šogad esam saņēmuši vairāk nekā 100 vienību dāvinājumu, kas tiks iekļauti muzeja krājumā. Dāvinājums sastāv no vērtīgām fotogrāfijām un fotokopijām, kurās attēlots mākslinieks Juris Gaigals, viņa ģimene, studiju biedri. Tajā skaitā ir dažādi sadzīves priekšmeti, kas piederēja viņa radiniekiem no sievas puses – Antoņinai un Jurim Svikšām: sieti, koferi, koka futrālis no šujmašīnas, vērpjamā ratiņa detaļas, celu josta u.c. Ļoti vērtīgs ieguvums ir koka koferis, ko, kā stāsta J. Gaigala māsa Genovefa, izgatavojis viņu tēvs Jāzeps. Šajā īpašajā “seifā” ir saglabājušies Gaigalu ģimenes dokumenti: dažādas veidlapas, rēķini, kvītis, kas datēti, sākot no 1934. gada līdz 40. gadu beigām. Šie dokumenti ir vērtīgs vēstures materiāls, kas atspoguļo zemnieka-lauksaimnieka dzīvi pirmskara periodā. Daudzi dokumenti noformēti uz J. Gaigala tēva Jāzepa vārda.

Pirmoreiz muzeja krājumā nonāk dokumenti – veidlapas no t.s. “Maltas miljonāra” ebrejam Ruvinam Vainštokam piederoša veikala. Uzņēmējs (tirgotājs) R. Vainštoks bija dzimis 1880.gada 28. martā Maltas pagasta Sauļikos, viņam Maltas pagastā piederēja labības, importpreču un petrolejas tirgotava, atklāta 1880. gadā, darbojās arī pēc 1934. gada pārreģistrēšanas.)

Pateicoties D. Gaigalai, muzeja īpašumā šopavasar nonāca: Līgums par velosipēda pirkšanu-pārdošanu uz nomaksu (pircējs– Jāzeps Gaigals. Pārdevējs R. Vainštoks, Maltā. 1939. gads); Kases ieņēmuma ordenis (tipogrāfiski iespiesta veidlapa no R. Vainštoka, Antonopolē. Maltā, 1934. gads); Kvīts no R. Vainštoka veikala Antonopolē.

Interesants fakts. Jura Gaigala māsa Genovefa atceras, kā viņa ar tēvu pie Vainštoka iegādājās šo sieviešu riteni, ražotu fabrikā "Omega", kas bija viena no lielākajām velosipēdu fabrikām Rīgā un Latvijā 1920.–1930. un 1937.–1941. gadā: “Viņam bija lieli veikali ar noliktavām, iepirka visu ko – gan linus, gan sviestu. Tēvam visas darīšanas bija ar Vainštoku, atceros viņu kā kalsnēju, diezgan gara auguma vīrieti ar bārdiņu. Sieva arī ebrejiete, strādāja veikalā par pārdevēju. Pēc dabas viņš bijis laipns cilvēks, ar kuru varēja visu ko sarunāt. Iepirka linus, graudus. Veikalā sortiments bijis plašs.

Atceros – ar tēvu aizvedām linus un Vainštoks saka tēvam: ”Oi, Jāzep, kā tad tava meita bez riteņa? Citi brauks, viņa ies kājām. Tad abi aizgāja un atgriezās ar jaunu riteni un kurpēm uz augstiem papēžiem. Biju tik laimīga!” Tēvs ļāvis izvēlēties, kādu riteni vēlas, un braukt mājās ar jauno. Mamma esot teikusi tēvam, lai nopērk kurpes un lietussargu. Mājās braukusi caur mežu ar jauno divriteni, ļoti bēdājās, ka pa ceļam tik maz cilvēku ievēroja viņu, tāpēc izpletusi lietussargu, ko turējusi rokā, un gājusi kājām, pieturot divriteni, lai visi labāk viņu varētu aplūkot. Divritenis maksāja 150 latus, kas tam laikam bija ļoti dārgi, tāpēc jutusies īpaši lepna, braucot ar to. Brauca uz Prezmu baznīcu, kas atradās 10 km attālumā, uz tirgu, arī tēvs braucis ar šo riteni. “

Top tautasdziesmu ilustrāciju grāmata

Šogad Maltas Bērnu un jauniešu centrs rīkoja vizuālo darbu konkursu “Tāva sāta myužam svāta”, kurā aicināja iepazīt mākslinieka Jura Gaigala tautasdziesmu ilustrācijas un Latgales skolu skolēniem pašiem izmēģināt roku šajā virzienā. Konkursā tika saņemti 117 darbi.

Maltas vēstures muzejs šogad īsteno projektu, kura laikā tiks izdota mākslinieka Jura Gaigala ilustrēto tautasdziesmu izlase. Mākslinieks paralēli darbam un vakara nodarbībām brīvajā laikā no 20. gs. 70. gadiem un līdz 2000. gadam pievērsies latviešu tautasdziesmu ilustrācijām. Tapuši vairāki zīmējumu cikli, kopumā 9 apjomīgi albumi, katrs no tiem – vienā eksemplārā. Grāmata taps sadarbībā ar Latgales Kultūrvēstures muzeju, kura rīcībā mākslinieks atstājis savus sešus albumus. Tāpat to papildinās gan meitas Daces, gan mazmeitas Ievas, kā arī citu līdzcilvēku atmiņas un personīgie materiāli, kā arī izvērstāks mākslinieka dzīvesstāsts.

Ja kādam ir atmiņas par Juri Gaigalu vai Jūsu rīcībā ir gleznas, ko viņš dzīves laikā dāsni dāvinājis daudziem, lūdzam atsaukties, zvanot uz muzeju, jo būtu vērtīgi arī apzināt gleznu kopējo skaitu.

Sagatavoja Jana Indričāne, Maltas vēstures muzeja krājuma glabātāja