Print this page
Otrdiena, 03 Novembris 2020 09:00

Muzejā apsaverama izstōde “Latgolys dzejnīki dzimtinei”

Ideja par itaidu dzejis apkūpōjumu rodōs jau Latvejis symtgadis nūskaņōs ar dūmu pasnēgt tai naparostu dōvanu, – atgōdynāt, ka tōs nanūvārtātō daļa ir ari latgalīšu dzejnīki, kuri sovā dzymtajā volūdā ir veļtejuši daudz skaistu ryndu gon Latgolai, gon Latvejai. Rezultatā 2018. godā sadarbeibā ar Rēzeknis Centralū biblioteku ideja tyka eistynōta kai dzejūļu cykls ar identisku nūsaukumu, regulari publicejūt tū “Vietējā Latgales Avīzē”. Taču, gatavojūt itū izstōdi, tyka atrosts vēļ daudz cytu skaistu ryndu – veļtejumu Latgolai.

Izstōdē satiksit dzejnīkus, kuru vōrdi ir gon labi, gon mozōk zynomi, bet jūs dūmys myusu dīnōs ir īgivušys jaunu skaniejumu. Klōt pīvīnōta arī eisa informaceja par autorim. Dzejūli izavālāti, losūt senejōs latgalīšu avīzis (paļdis Latvejis Nacionalōs bibliotekai par īspieju izmontōt resursu www.periodika.lv), kai ari īpazeistūt RCB pīeejamūs žurnala “Dzeive” īsiejumus. (Dzejūļūs raksteiba maksimali saglobōta taida, kaida tei bejuse izmontōtajā olūtā.)

Atsevišķs stōsts ir fotokolažu cyklam, kura sōkums meklejams 2016. goda februarī, kod jau mynātajā avīzē sōču veidōt rubriku “Byusim Vītejī” – puslapeņu, kurā teksti teik publicāti tikai latgalīšu rokstu volūdā.

Itai izstōdei atlasāti dzejūli i kolažys, kas atbylst temai “Veļtejumi Latgolai”, bet kūpumā itūs godu laikā izveidōts ap 200 kolažu par dažaidom temom.

Tys vyss kūpā – Latgolys atspulgs vōrdūs un biļdēs.

Lai izadūd atrast biļdis un ryndys, kas itymā – myusu valsts svātku mienesī atsabolsōs sirdī...

Ar cīņu – izstōdis idejis autore Skaidrīte Svikša.

 

 

***

“Kaunētīs nu sova tāva un mōtes volūdas kaunētīs nu sova vōrda un dzimtines, – tys ir  napīdūdams grāks!

(Kazimirs Skrynda)

 

LATGALES LATVĪŠU SEPTENI GOLVONĪ GRĀKI (1909. gods)

Kazimirs Skrynda (avīzē “Dryva”, 1909, Nr.12, saglobōta originalō raksteiba):

Pyrmais grāks ir myusu TYMSUMS...

Ūtrais grāks ir OKLUMS. Zem kōjom mums guļ monts un bogotiba, bet mes koju speram pori un golwas aizgrizuši skrinam pasauli laimes maklatu. Par tu laiku atit swešniki un paceļ tū, kū mes kojom samynam...

Trešajs myusu grāks ir myusu BAILEIBA... un tei slyktō līta ir myusu latwišim stypri pīlypuse. Myusu latwits beistas un klonos un beistas...

Caturtais graks ir KAUNIBA... palakais zemniks kaunejas nu sowim palakim sworkim. Dabojis malnus sworkus, jys soc kaunetis nu sowas woludas; aizalīdzis wolūdas, jys soc kaunetis nu sowa latwišu worda, un golu golā aiz tos bailes un aiz to kauna palik tik nalaimigs, tik dryums un nuwordzis, ka kot yudinī skrit... Kaunetis nu sowa tawa un motes woludas, kaunetīs nu sowa worda un dzimtines – tys ir napīdudams grāks.

Pīktajs grāks ir DZERŠONA.

Sastajs grāks pi mums SLYNKUMS... Kai malns ilops uz boltas drebes, tai myusu latwišu slynkums radzams par gobolu... wysas plykos vitas myusu dzimtenê, wysi nulisojuši teirumi un plowas pidar mums latwišim. Cauroji jumti ir myusu, latwišu pasporne; kūka asim roti bez prikšas un pakales, pi ko atsazwelt, kur koju atspist, ti ir myusu braucami daikti... Slynkums myusus apad, kai kudes wosoras laikā apad kažukam spolwu...

Beidzut septitajs graks ir myusu NASPECIBA, kura kairynoj wysus cytus grakus un iztak nu jim wysim, kai oluts nu klints. Naspejeiba pi misas un dweseles ir diw lelas nalaimes, kuras myusu latwišim nadud sulia paspert...

 

Un jo tik wysai dzeiwei wajadzatu beigtis ar myusu tagadeju wacoku paaudzi, tad patiši niko loba nu šitos paaudzes mes nawaratu ceret. Septinius grakūs dzymuse un auguse, winia septiniūs i numers. Tik jaunokas atlases, kurom ti grāki wel naw pisakuduši pi misas un dweseles, tos var inest ku jaunoku myusu syurajâ dzivē. UZ TOM JAUNOM ATLASEM LAI IR WYSA CERIBA UN PAR JOM LAI MES WYSWAIRŌK GODOJAM. Izaugs lelas atvases, tod ari wacim kukim zam winiu pakreslia byus loba atpyuta. Bet cytaiž, kad dumosim un darīsim pa wacam, kad nameklesim jaunu celiu un namessim wacus grakus pi molas, tad nasagaidit mums lobas dzeiwes un naredzet sowas dzimtenes izplaukušas, skaistas un bogotas. Nust wacus grakus, nust wysu tu, kas kawej myusu dzeives celia. Ar gaismu, ar stypru ticību un dzimtenes milestibu pi dorba, pi monta un slawes”.

Jaunākās no Aktualitātes