Pēteris Trizna, atrodoties izsūtījumā Sibīrijā, fiksēja caur foto objektīva prizmu izsūtītos ģimenes locekļus, tuviniekus, likteņa līdzgaitniekus, Sibīrijas sādžas iedzīvotāju gaitas. Tā veidojās stāsts par dzīves nogriezni 8 gadu garumā, kas izrauts no ierastas dzīves, no dzimtenes un mājām.