LT Stable - шаблон joomla Книги

Kā Maltas jaunieši rakstīja vēstules saviem mīļajiem?!

Lai arī skaistais Ziemassvētku laiks jau garām, bet pie jums, cienījamie lasītāji, nav nonācis rakstiņš par to, kā Maltas Bērnu un jauniešu centrā svētku gaidās tika rakstītas mīļvēstules tuviniekiem un draugiem.

Lai mūslaiku jauniešiem parādītu zūdošu, bet īpašu mākslu, 13. decembra pēcpusdiena Maltas BJC bija veltīta vēstuļu tapšanas procesa iepazīšanai, un vairākas jaunietes tagad zina, ka vēstules tomēr ir ļoti privāta lieta, zina arī, kā tās top un cik emociju jāieliek, ja vēlas sagādāt pārsteigumu adresātam.

Doma par vēstuļu rakstīšanu radās jau septembrī, plānojot 9. oktobrī svinēt Pasaules pasta dienu, taču tika nolemts aktivitāti īstenot decembrī, lai vēstulītes taptu kā mazs sveiciens pirms Ziemassvētkiem. Šis pasākums, šķiet, bija kā mazs piedzīvojums, pēc kura jutu īpašu gandarījumu, jo tapa ne tikai labs darbiņš pirmssvētku laikā, bet arī jaunieši bija atvērti nezināmajam un īstu vēstuļu rakstīšanā būs zinošāki par saviem vienaudžiem.

Jāatzīst, ka pārsteidzoši bija gan jauniešu jautājumi, gan pats vēstuļu rakstīšanas process. Pēc jauna papīra veida – Vēstuļu papīra – iepazīšanas (jā, kālab gan tam komplektā tikai viena svītriņlapa?!) jauniešiem bija jāizlemj, kam gan viņi vēlas rakstīt. Interesanti bija vērot, kā modernais sastopas ar klasisko arī šajā ziņā, jo caur īsziņām tuviniekiem tika noskaidrotas vecvecāku adreses (ko gan savos prātos domāja tie, kas saņēma šādu jautājumu?). Tad tapa vēstules melnraksts, kurā katrs patiešām ar interesi un  pat azartu domāja gan par saturu, gan noformēšanu. Tīrrakstam tika piedāvātas Ziemassvētku tematikai piemērots vēstuļlapīrs, uz kura tad nu pamazām satapa vēstulīte – visiem ar īpašu centību, kādam arī ar dusmām par nepaklausīgo rokrakstu un iedvesmas trūkumu, pat emocionālu izsaucienu par ielavījušos kļūdu un jautājumu – “Vai vēstulē drīkst izmantot korektoru?”.

Kad vēstules bija gatavas, aploksnes noformēšana bija īsts izaicinājums, jo jāizskaitļo, kur tad nu būs vieta markai, kāpēc adrese jāraksta stabiņā uz leju, kādēļ jābūt arī vēstules rakstītāja adresei? Taču visi jautājumi dabūja savas atbildes un  vēstulītes veiksmīgi tika aizlīmētas, lai beigās gājienā pa vakarīgo Maltu skolotājas pavadībā tiktu aizgādātas uz Maltas pasta nodaļu un ieslīdētu dzeltenajā kastītē, tā sākot savu ceļu pie adresātiem.

Vecāki, vecvecāki, radi, draugi jau sen saņēmuši pārsteiguma vēstulīti. Nešaubos, ka katra meitene tajā ielika labākās domas, atmiņas un vēlējumus, un viņu tuviniekiem acīs sariesās asaras, tās saņemot un lasot, bet jo īpaši prieks par to mammu, kuras vēstulītē ar citu krāsu tika izcelti atsevišķi vārdi – tie īstākie. Mūsu jauniešu sirdīs mājo īstenas jūtas un viņi ir atvērti visam nezināmajam!

Varbūt šķitīs mazliet dīvaini, ka dažas vēstules tika rakstītas cilvēkiem, kas dzīvo netālu, tomēr – diemžēl mūsdienās reti redzam pat tos tuviniekus, kas dzīvo pāri ielai. Tāpēc svarīgi ir atgādināt, ka mēs viņus atceramies un mīlam… Un īstās emocijas var sniegt tikai īsta vēstules, nevis tāda, kas klīst interneta plašumos un savā būtībā nav personiska. RAKSTĪSIM ĪSTAS VĒSTULES  – ar kļūdiņu, kas iezogas pašās beigās un nav vairs izdzēšama, varbūt pat ar nokritušu asariņu… Laiki mainās, bet vienmēr būs vajadzīgs ĪSTUMS un sirsnība cilvēku attiecībās!      

Skaidrīte Svikša, Maltas BJC Žurnālistikas pulciņa skolotāja